Eiropas nācijas pusnaktī starp ceturtdienu un piektdienu likvidēs pēdējās "Dzelzs priekškara" paliekas, atklājot 24 valstis aptverošu milzīgu bezrobežu zonu no Spānijas līdz Igaunijai.

Pēc divus gadus ilgas gatavošanās no piektdienas, 21.decembra, pirmajām minūtēm 400 miljoni eiropieši varēs brīvi ceļot Eiropā pa sauszemi un jūras ceļiem, Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai pievienojoties bezrobežu Šengenas zonas pašreizējām 15 valstīm.

Sākotnēji jauno valstu iekļaušana Šengenas zonā bija paredzēta gadu mijā, bet ES amatpersonas nolēma par desmit dienām paātrināt robežu atvēršanu, lai ļautu ES pilsoņiem ceļošanu bez robežām izbaudīt jau uz Ziemassvētkiem.

Sauszemes un jūras robežkontroles starp pašreizējām 15 Šengenas zonas valstīm un deviņām jaunajām valstīm tiks izbeigtas pusnaktī starp 20.decembri un 21.decembri, bet pārbaudes lidostās turpināsies līdz nākamā gada martam.

Šengenas līgums, kas paredz robežkontroles atcelšanu uz iekšzemes robežām attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, pašlaik apvieno 15 valstis – visas "vecās" ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī Norvēģiju un Īslandi.

Kipra, kas ES iestājās 2004.gada maijā kopā ar pārējām deviņām valstīm, ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā. Bezrobežu Eiropai vēlas pievienoties arī Šveice.

ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos bezrobežu Eiropai.

"Tā ir acīmredzama zīme, ka agrākā šķelšanās Eiropā – robežas uz zemes un cilvēku prātos – ir pārvarēta," norādīja Eiropas Parlamenta prezidents Hanss-Gerts Peterings. "[Šengenas zonas paplašināšana] ieviesīs lielāku brīvību un drošību, ne tikai deviņu topošo Šengenas valstu pilsoņiem, bet arī visā Eiropas Savienībā".

Svinīgajās robežu atvēršanas ceremonijās piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš personīgi uzraudzīs Vācijas, Polijas un Čehijas kopīgā robežpunkta atvēršanu.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Austrijas kanclers Alfrēds Gūzenbauers pusnakti sagaidīs Petršakas-Bergas kontrolpunktā uz Slovākijas un Austrijas robežas, kur robežas atvēršana tiks atzīmēta ar plašām svinībām, koncertu, uguņošanu un diskotēku.

"Šeit, kur 1989.gadā dzeloņdrāšu žogs vēl joprojām bija atdalīšanas simbols, tagad kritīs robežas. Tas ir brīvas un atvērtas Eiropas simbols," norādīja Gūzenbauers.

Slovākijas premjerministrs sākotnēji plānoja burtiski ar cirvi iznīcināt robežu Petršakas-Bergas kontrolpunktā, taču viņš ir mainījis savus plānus un robežu atvērs, to pārzāģējot.

"Mēs kļūsim pirmās šķirtas Eiropas pilsoņi. Uz robežas vairs nebūs jāpiedzīvo pārbaudes, gaidīšana vai pazemojošos procedūras," sacīja Fico.

Somijas premjerministrs Mati Vanhanens pēc pusnakts ar prāmi iebrauks Tallinas ostā, izvairoties no parastajām robežas šķērsošanas formalitātēm.

"Mēs dzīvosim un pārvietosimies 24 valstu teritorijā bez iekšējām robežām. Tas ir unikāls un vēsturisks sasniegums. Eiropas Savienības iekšējo robežu atvēršana iedzīvotājiem radīs jaunas iespējas Eiropā dzīvot, ceļotu un nodarboties ar biznesu," šonedēļ sacīja Barrozu.

Jaunajām valstīm būs jānodrošina dati kopīgajā Šengenas informācijas sistēmā "SISone4All", kas šo valstu tiesībsargājošajām institūcijām dod piekļuvi vienotajai Šengenas dalībvalstu datubāzei par meklējamām un pazudušām personām, zagtiem transportlīdzekļiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem.

Robežu atvēršana arī pastiprinās Eiropas valstu policijas un tieslietu iestāžu sadarbību, ko papildinās ES tieslietu un iekšlietu ministru nesen apstiprinātais plāns, atļaujot noziedznieku vajāšanu un pazudušo cilvēku meklēšanu pāri robežām.

Robežkontroli drošības apsvērumu dēļ varēs īslaicīgi atjaunot ārkārtas situācijās vai īpašos gadījumos, piemēram sporta pasākumu laikā.

Kaut arī robežu atvēršana nesīs daudz labumu, kā tūrisma veicināšanu, ekonomiskās un kultūras dinamikas stiprināšanu, Šengenas zonas paplašināšanai ir arī savas vājās puses.

Jaunās iekšējās brīvības ēnas puse ir drošības pasākumu pastiprināšana uz Šengenas zonas austrumu robežas.

Slovēnija, atverot robežu ar Itāliju un Austriju, kļūst par Šengenas zonas jauno austrumu robežu, kas prasīs pastiprinātu kontroli uz Slovēnijas un Horvātijas robežas, kur līdz šim robežkontrole nav stingri piemērota.

Savukārt ukraiņi baidās, ka līdz ar jaunajām prasībām rietumu robeža viņiem būs pilnībā slēgta.

Arī Rietumeiropas valstis baidās no pārmērīga austrumeiropiešu viesstrādnieku un noziedznieku pieplūduma.

Vācijas austrumu pilsētiņas Ebersbahas iedzīvotāji jau gatavojas teju karam, ap logiem un māju žogiem uzstādot dzeloņdrātis un iedzīvotājiem ieviešot pilsētā savas drošības patruļas.

Aptuveni 50% agrākās Austrumvācijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret Šengenas paplašināšanu. Vietējie mediji ziņo, ka Austrumvācijā strauji pieaugusi mājas signalizāciju un dzelzs durvju pārdošanas apjomi.

Kaut arī iedzīvotāji pierobežā baidās no noziedzības pastiprināšanās, Vācijas amatpersonas norāda, ka pēc Polijas iestāšanās ES noziedzības līmenis Vācijas austrumu pierobežā ir ievērojami samazinājies.

Vairākām apdzīvotām vietām Eiropā Šengenas zonas paplašināšana nozīmē ko vairāk par robežu atvēršanu. Čehijas un Slovākijas pierobežas Koņencas ciemats tika sadalīts divās daļās pēc bijušās Čehoslovākijas izjukšanas 1993.gadā, taču tagad ciemata iedzīvotāji atkal varēs brīvi ciemoties viens pie otra.

Arī Latvijas pilsētu Valku un Igaunijas pilsētu Valgu vairs nedalīs robeža, abām pilsētiņām rīkojot kopīgus svētkus par godu robežas nojaukšanai.