13. decembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā Eiropas savienības (ES) valstu vadītāji parakstīja Lisabonas līgumu – tas ir rezultāts vairākus gadus ilgām sarunām par institucionālo kārtību. No Latvijas puses līgumu parakstīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Lisabonas līgums groza divus ES pamatlīgumus – Līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Pēdējam minētajam līgumam piešķirs jaunu nosaukumu – Līgums par Eiropas Savienības darbību. Turklāt Līgumam pievienoti vairāki protokoli un deklarācijas. Tagad Līgums katrai no 27 dalībvalstīm būs jāratificē, un tikai tad tas stāsies spēkā. Dalībvalstis vēlas panākt, lai Līgums stātos spēkā 2009. gada 1. janvārī – dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ko sola oficiozi?

Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozu pirms Līguma parakstīšanas teicis: "Eiropas savienība sagatavo sevi labākai kalpošanai pilsoņiem un globālu lēmumu sagatavošanai. (…) Šis līgums paplašina Eiropu, kas plešas no Vidusjūras līdz Baltijai un no Atlantijas okeāna līdz Melnajai jūrai."
Oficiālie ES informācijas avoti norāda, ka Lisabonas līgums groza pašreizējos ES un Eiropas Komisijas līgumus, neaizstādams tos.
Tie uzsver, ka tādējādi tiks izveidota demokrātiskāka un pārredzamāka Eiropa, nostiprinot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu, dodot pilsoņiem vairāk iespēju paust savu viedokli un skaidrāk sadalot atbildību ES un valstu līmenī.
Proti, tiks tieši vēlēts Eiropas Parlaments, vairumā ES likumdošanas procedūru Eiropas Parlaments iegūs līdzvērtīgas pozīcijas ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstis. Arī atsevišķu valstu parlamentiem tiks dotas iespējas tiešāk iesaistīties ES darbā.
Tiek solīts, ka lielāka nozīme būs iedzīvotāju viedoklim, proti, miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm iegūs tiesības aicināt Komisiju izstrādāt jaunus priekšlikumus kādā politikas jomā.
Tāpat līgumā noteikts, ka attiecības starp dalībvalstīm un ES kļūs skaidrākas, pateicoties precīzam kompetences sadalījumam.
Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja izstāties no ES.
Otrs solījums – efektīvāka Eiropa. Tas paredz racionālu un modernu institūciju izveidošanu, kvalificētā vairākuma balsojuma sistēmu Eiropas Padomē (tagadējās konsensusa sistēmas vietā); pastāvīgu Padomes priekšsēdētāja amatu (citi to sauc par prezidentu), kuru dalībvalstu līderi ievēlēs uz 2,5 gadiem (kuluāros saistībā ar šo amatu jau izskanējis kādreizējā Lielbritānijas premjera Tonija Blēra vārds); ņemt vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ievēlot Komisijas priekšsēdētāju; noteikt jaunu shēmu Eiropas Parlamenta sastāvam nākotnē; samazināt Komisijas locekļu skaitu. Turklāt Līgumā ir skaidrāki noteikumi par ciešāku sadarbību un finansēm.
Trešais solījums – tiesību un vērtību, brīvības, solidaritātes un drošības Eiropa. Pirmkārt, Lisabonas līgumā saglabātas pašreizējās tiesības un ieviestas arī dažas jaunas. Tajā īpaši garantētas Pamattiesību hartā noteiktās brīvības un principi, dodot juridiski saistošu spēku tās noteikumiem (te gan jāpiebilst, ka Lielbritānija un Polija atteikušās šo hartu uzskatīt par saistošu). Tas attiecas uz pilsoņu, politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām. Otrkārt, Līgumā nostiprinātas Eiropas pilsoņu brīvības. Treškārt, dalībvalstu solidaritāte: Lisabonas līgumā noteikts, ka ES un tās dalībvalstis rīkojas kopīgi un solidarizējas, ja kādai dalībvalstij uzbrūk teroristi vai tajā notiek dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa. Uzsvērta arī solidaritāte enerģētikas jomā. Ceturtkārt, ES varēs efektīvāk cīnīties pret noziedzību un terorismu. Jauni noteikumi par civilo aizsardzību, humāno palīdzību un sabiedrības veselību uzlabos arī ES spēju reaģēt uz draudiem Eiropas pilsoņu drošībai.
Ceturtais solījums – Eiropa kā pasaules mēroga partneris. Proti, Lisabonas līgums dos ES iespēju skaidrāk paust savu viedokli attiecībās ar partneriem visā pasaulē. Eiropas ekonomiskā, humanitārā, politiskā un diplomātiskā varenība palīdzēs izskanēt Eiropas interesēm un vērtībām visā pasaulē, ievērojot dalībvalstu sevišķās intereses ārlietās. Tas nozīmē, ka tiks veidota jauna struktūra – Eiropas ārējās darbības dienests, kas nodrošinās resursus un atbalstu ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā. Un vēl – ES, iegūstot juridiskas personas statusu, iemantos stiprākas pozīcijas, lai risinātu sarunas, izvērsīs ietekmi pasaules arēnā un kļūs par redzamāku partneri ārpuskopienas valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Līguma pilns teksts

Jāpiebilst, ka plašāku informāciju par Lisabonas līgumu, kā arī tā pilnu tekstu (250 lappuses) iespējams atrast internetā http://europa.eu/lisbon_treaty/index_lv.htm. Jāpiebilst, gan, – lai orientētos šai vietnē, ir jābūt ļoti ieinteresētam, inteliģentam un neatlaidīgam. Jau tas vien liek apšaubīt solījumu, ka Eiropa, tā sakot, kļūs saprotamāka un pieejamāka pilsoņiem…
Vēl interesenti var apmeklēt Ārlietu ministrijas mājas lapu internetā (adrese: www.mfa.gov.lv; tur pie sadaļas «Jaunumi» var meklēt informāciju «Lisabonas līguma svarīgākās veiktās izmaiņas un Latvijas intereses»).

Lielbritānijas opozicionāri asi kritizē Līgumu un pieprasa referendumu

Interneta portālā www.cnn.com lasāms, ka šis līgums būs pēctecis iecerētajai Eiropas Konstitūcijai, kas izgāzās 2005. gadā, kad Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji referendumā to noraidīja.
13. decembrī pieņemtais Līgums vēl jāratificē dalībvalstīs, taču vēlētājiem iespēju ratificēt to dos tikai Īrijā, kur valsts konstitūcija pieprasa šādu svarīgu lēmumu pieņemšanu vispārējā tautas nobalsošanā. Tā varētu notikt mākamā gada martā vai jūnijā.
Referendumu pieprasa arī kritiķi Lielbritānijā. Piemēram, laikraksts «The Sun» norādījis: "Līdz šim vēl nekad tik ļoti atsevišķi cilvēki nav pieņēmuši tik lielu un svarīgu lēmumu, kas ietekmēs tik daudzu cilvēku dzīvi."
Portāls norāda, ka Līgums maina balsošanas procedūru, palielina Eiropas Parlamenta lomu un iekļauj pamattiesību hartu. Vēl dažas būtiskas izmaiņas: tiek pagarināts Eiropas Padomes prezidējošās valsts darbības termiņš (no pusgada uz 2.5 gadiem); vienā postenī tiek apvienotas ārlietu šefa Havjera Solanas un iekšējo attiecību komisāra Benitas Ferero-Valdneres pienākumi.
Oponenti spriež, ka ES institūcijām tagad ir dota pārāk liela ietekme. Lielbritānijā kritiķi norāda, ka Līgums vājinās valsts spēju uzlikt veto ES likumiem un Lielbritānijai būs pārāk maz iespēju kontrolēt tādas jomas kā ārlietas, aizsardzība, imigrācija.
Savukārt Portugāles prezidents Hosē Sokrāts (Socrates) iebilst, ka Līgums nekādi neierobežo un nemazina nacionālās valstis un to īpašās intereses. Viņš norāda, ka situācija ir pilnīgi pretēja tam, ko apgalvo kritizētāji Lielbritānijā.
Taču Lielbritānijā izveidotās grupas «Es gribu referendumu» vadītājs Nīls O'Braiens iebilst: "Līgums ne ar ko neatšķiras no agrāk iecerētās ES Konstitūcijas, par kuru Lielbritānijas valdošā Leiboristu partija bija solījusi referendumu. Bet premjerministrs Gordons Brauns teicis, ka negrasās nodot šo Līgumu tautas nobalsošanai. Interneta portāls www.cnn.com citē N. O'Braienu: "Gordons Brauns zina, ka cilvēki nevēlas šo Līgumu un zina, ka viņi ar to nav apmierināti."

Tapušas Eiropas Savienotās Valstis

Krievijas mediji, konkrēti – interneta portāls news.ntv.ru – par ES dalībvalstu noslēgto līgumu izsakās tieši: Eiropas valstis tagad var nosaukt par vienotu fronti, turklāt pavisam drīz šai kopienai parādīsies prezidents – figūra, kas ietekmes ziņā salīdzināma ar ASV prezidentu. Medijs arī norāda, ka no Konstitūcijas, kas pirms diviem gadiem izgāzās, izņemti "klupšanas" punkti, tas ir, par Eiropu kā vienotu valsti ar karogu, ģerboni un stingru lēmumu pieņemšanas sistēmu. Un tomēr, esot jau uzskaitīts, ka jaunais Līgums par 96% ir izgāztās Konstitūcijas kopija.
Portāls norāda, ka tagad dalībvalsts pārstāvja vietā "ES parādīsies prezidents, tāpat arī augstais pārstāvis ārpolitikā, tas ir, ārlietu ministrs".
Lai Līgumu apstiprinātu, kopienai nācies piekāpties vairākām valstīm. Piemēram, Bulgārijai atļauts dokumentos vārdu "eiro" rakstīt kirilicā, Itālijai iedeva vēl vienu balsi Eiropas Parlamentā, pēc Polijas pieprasījuma valstīm, kas balsošanā palikušas mazākumā, dota iespēja bloķēt strīdīgus lēmumus (līdz brīdim, kad tiek panākta vienošanās), Lielbritānija atstājusi sev tiesības autonomi lemt par vairākiem jautājumiem, kas ietilpst ES kompetencē.
Vēl zināms, ka Francija panākusi, ka līgumā nav atsauces uz neizkropļotu konkurenci.
Portāls norāda, ka galvenais ES Konstitūcijas mērķis bija pāreja no līgumu modeļa uz federatīvo. Bet tas neizdevās, tomēr Lisabonas līguma parakstīšana tā vai citādi ir izeja no strupceļa, ko radīja Konstitūcijas izgāšana 2005. gadā.

Ko par Līgumu saka Latvijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers televīzijas raidījumā «Panorāma» norādījis, ka līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu Latvijas ietekme un loma ES palielināsies. "Tas ir unikāls brīdis, kad ar vienu parakstu Latvija ES ietvaros kļūst ietekmīgāka," viņš teicis. "Arī Latvija ir ieguvēja, jo lielajām valstīm būs jāņem vērā katras ES dalībvalsts viedoklis, neatkarīgi no tās lieluma. Mēs varam būt apmierināti, jo Lisabonas līgums izlīdzina lielo un mazo valstu ietekmes.. (…) Eiropa kļūs vienotāka, tā būs spēks visas pasaules ietvaros.
Portāls db.lv norāda, – līgums pavērs iespēju lielāku vērību veltīt jautājumiem, kas svarīgi visiem iedzīvotājiem, piemēram, nodarbinātībai un izaugsmei, enerģētikai, klimata pārmaiņām un migrācijai.
Savukārt EP deputāts, Konstitucionālo lietu komitejas loceklis, Eiropas Konventa loceklis Rihards Pīks portālā www.vdiena.lv, raksta: "Lai gan Lisabonas līgums ir mazāks solis uz priekšu nekā Konstitucionālais līgums, tas pilnveido ES juridisko un politisko ietvaru. Mūsu interesēs ir spēcīga un integrēta Eiropa, kas spēj ātri pieņemt lēmumus, un ir vienota savās attiecībās ar kaimiņiem, stratēģiski svarīgiem pasaules reģioniem un planētas karstajiem punktiem. Eiropa nevar atļauties ilgstošas spēka spēles starp savām dalībvalstīm. Arī pārējā pasaule no Eiropas gaida saskaņotu politiku. Lai gan Lisabonas līgums paredz, ka ES ārējā politika joprojām paliks dalībvalstu kompetencē, tomēr tiks izveidots jauns augstā pārstāvja postenis ārlietās un drošības politikā un Eiropas ārējo attiecību dienests. Kad Lisabonas līgums stāsies spēkā, Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs varēs izmantot gan Latvijas, gan visas ES diplomātiskā un konsulārā dienesta pakalpojumus. Tas ir svarīgi, jo Latvijai daudzās pasaules valstīs vēl nav savas pārstāvniecības. (…)
Ņemot vērā Latvijas ievērojamo enerģētisko atkarību no Krievijas, nozīmīgi, ka Lisabonas līgums paredz enerģētikas politikas iekļaušanu ES kopējo politikas jomu lokā. (…)
Dažādu dalībvalstu pilsoņi, savācot vismaz vienu miljonu parakstu, varēs apturēt Eiropas tiesību aktu virzību. Nacionālajiem parlamentiem būs tiesības sniegt atzinumus par visiem Eiropas likumiem un apturēt tos, ja šādu soli atbalstīs divas trešdaļas no ES dalībvalstu parlamentiem. Tiks paplašināta Eiropas Kopienu tiesas kompetence, un ikvienam Eiropas pilsonim būs iespējas pret savu tiesību aizskārumu vērsties ne tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, bet arī Eiropas Kopienu tiesā Luksemburgā.
(…) Latvijai Eiropas Savienības prezidentūra uzticēta 2015. gadā kopā ar Itāliju un Luksemburgu. (…)
Bažas rada iespēja pastarpināti iejaukties Latvijai ļoti jūtīgos nacionālās kompetences jautājumos, piemēram, valodas un kultūras politikā. Tādēļ būtu bijis lietderīgi šīs jomas īpaši atrunāt Lisabonas līguma papildprotokolos, ko Latvija nav izdarījusi.