Beļģijas karalis Alberts II ceturtdienas vakarā oficiāli noraidījis premjerministra Īva Leterma pirmdien iesniegto atlūgumu un lūdza trīs augsta ranga politiķus meklēt izeju no politiskā strupceļa.

Leterms pirmdien, tikai četrus mēnešus kopš stāšanās amatā, Albertam II iesniedza vēstuli par valdības demisiju, jo izgāzušās sarunas par lielāku autonomiju valsts flāmu valodā runājošajai daļai.

Karaliskā pils ceturtdien paziņoja, ka monarhs lūdzis divus augsti stāvošus franču valodā runājošus politiķus un Beļģijas nelielās vāciski runājošās kopienas premjeru rast veidu, kā sākt reformas.

Fransuā Ksavjē de Donnea, Raimons Lanžendrī un Karls Haincs Lambercs pieņēmuši uzdevumu un mēneša beigās ziņos par saviem nodomiem.

Kā iepriekš izteicās kāds avots valdībā, "sarunas par kopienām nonākušas pilnīgā strupceļā, turklāt valdība nav bijusi spējīga iesniegt vienošanos par valsts reformēšanu līdz 15.jūlijam", kā Leterms bija apsolījis.

Leterms, kurš pats ir jauktas flāmu un valoņu izcelsmes, premjera amatā stājās martā, kad kopš vēlēšanām bija pagājuši jau deviņi mēneši.

Viņa apstiprināšana valdības vadītāja amatā uz laiku apturēja Beļģijas vēsturē līdz šim dziļāko politisko krīzi, kuru izraisīja domstarpības flāmu un franciski runājošo kopienu starpā.

Tomēr sarunas par pēdējiem Leterma priekšlikumiem, kas paredzēja plašāku pilnvaru piešķiršanu reģionālajām valdībā, arī beigušās neveiksmīgi.

Leterms pats bija noteicis 15.jūliju kā pēdējo termiņu, līdz kuram jāpanāk vienošanās starp flāmu partijām, kuru vēlētāji veido aptuveni 60% no Beļģijas iedzīvotāju kopskaita, un partijām, kas pārstāv franciski runājošos beļģus.

Relatīvi bagātākā Flandrija pieprasa plašākas pilnvaras reģionālajām valdībām, jo uzskata, ka pašlaik tai nākas subsidēt nabadzīgāko Valonijas reģionu.

Pēc gadu ilgušām neatrisināmām domstarpībām valoņi beidzot piekrita uzsākt sarunas par valsts federālās iekārtas reformu, saprotot, ka tas, iespējams, ir vienīgais ceļš, kā glābt Beļģiju no pilnīgas sašķelšanās.

Savukārt franciski runājošie sociālisti, kas arī pārstāvēti valdošajā koalīcijā, izteikuši nožēlu, ka "premjerministrs iesniedzis savu demisiju karalim, lai gan institucionālās sarunas varētu tikt vestas konstruktīvā un pozitīvā veidā".

Nesen veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 49,7% flāmu atbalsta Beļģijas sadalīšanu atbilstoši lingvistiskā dalījuma robežām.

Tomēr, neskatoties uz valsts sagraušanas risku, valoņi joprojām noraida jebkādu "nacionālās solidaritātes" mazināšanu, nodalot reģionu sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Bez tam premjers nespēj atrisināt arī problēmas, kuras rada flāmu prasība, lai tiktu atceltas vēlēšanu privilēģijas, kas valoņiem, kuri apmetušies pamatā flāmu apdzīvotajos apgabalos ap Briseli, ļauj balsot pamatā franciski runājošajā galvaspilsētā.