Šodien ļaužu straumes pavadītu Karalieni guldīja zemes klēpī. Izveda cauri Rīgai, garām viņas mūža – Dailes teātrim, lai guldītu Pokrovas kapos.

Ideāls un – novadniece

Izcilā teātra un kino aktrise dzimusi Sēmes pagasta Kaivē, «Dekšņu» mājās. Pagasta ļaudis V. Artmani uzskata par savējo. Lepojas ar savu novadnieci.

Aizvakar mēs kopā ar Sēmes skolas direktores vietnieci audzināšanas darbā Sandru Dreimani apciemojām Šukstu ģimeni. Viņi jau 30. gadu dzīvo V. Artmanes dzimtajās mājās. S. Dreimane daudzus gadus strādājusi bibliotēkā. Pazīst savas puses kultūras ļaudis un atceras, ka pagājušā gadsimta 80. gados avīžu kioskos varēja nopirkt latviešu aktieru fotogrāfijas. Arī Tukumā, Tirgus laukumā, ceļā uz un no skolas Raiņos. Vija Artmane bildē bijusi ar gludiem matiņiem, copi aizmugurē. Latviešu sievietes ideāls un – novadniece.

Karaliene

Šuksti – Anna, Voldemārs, meitas Dace, Daina un Daces dēlēns Kristers – zinājuši, ka dižā latviešu aktrise nākusi šaisaulē «Dekšņos». Māja kopš tās dienas pārbūvēta. Tiesa – no iekšpuses. Pagalmā šis tas nojaukts, no jauna uzcelts. Kad skatītas filmas, kurās spēlē V. Artmane, domās ieminējušies: "Mūsējā." Nekad jau tā, uz āru, tas nav ne cilāts, ne popularizēts. Pirms gadiem trim, šķiet, 2005. gadā pagalmā iebraucis sarkans busiņš. Pati V. Artmane žurnālistu, fotogrāfu pavadībā izkāpusi. "Pie rokas spieķītis, bet cēla gan, kā jau karaliene. Sasveicinājāmies. Istabā ienāca. Pastaigāja pa sētu. Mājai apgāja apkārt. Brīdi pastāvēja pie sava bērnības loga," atceras «Dekšņu» ļaudis. Nofotografējusies kopā ar Šukstiem. Bildes un raksts bijis nodrukāts žurnālā «Privātā Dzīve». Žurnāls pārstaigāja no rokas rokās, un kas vairs zina, kur izgaisis… Toreiz sēmenieki, kaivenieki lasījuši, lūkojuši bildes un daudzi atviegloti uzelpojuši: "Nu tad beidzot!" Novadniece, Karaliene, par kuru viņi tā lepojušies, uzskatījuši par savējo, beidzot atzinusi to vietu, kur viņas saknes.

Šukstiem par māsīcu V. Artmani stāstījusi tukumniece Maiga Broņicka. Kaimiņiem Veltai un Arnim Dišleriem albumā ir bildes, kur redzams, kā Artmaņi guļbūves ēkai baļķus gulda un spāres slej.

Bērnības ozoli

Otrreiz – tas bijis pirms pāris gadiem – aktrise atkal, šķiet, ar to pašu sarkano busiņu iebraukusi pagalmā. Tāpat kā pirmo reizi, viņu pavadījusi Intiņa (Inta Dišlere) un nu līdzi bijusi arī mazmeita. Priekšā neesot stādījušies. Šuksti bijuši aizņemti darbiņā, kur nu kurais. Vaļīgāka bijusi Dace. Tad arī gājusi sagaidīt viesus. Aizstaigājuši līdz siltumnīcai. Lūkojuši puķu dobes. Lielā Aktrise rādījusi mazmeitai dižozolus nolejā, vien divi no viņas bērnības palikuši. Bet V. Artmanes bērnībā bijuši septiņi. Meliorācija dižkokus iznīdējusi. Atcerējās, ka vietā, kur atradusies smēde, kūts bijusi garāka. Atcerējusies aku, kurai tēvs esot cēlis vāku un sastaipījies, un taciņu, kas vedusi nokalnē pie ozola. Šķiet, I. Dišlere vedusi mākslinieci uz Brizules kapsētu. Tur atdusas V. Artmanes tēvs.

***

Dzimtās puses ļaudis noliec galvas. Sēmes bibliotēkā savākts vienkopus viss par aktrisi. Vējš pieklusis. Saudzē zeltu – karalienes dabas rotu koku lapās. Zāle pakalnos saslējusies. Karaliene pēdējoreiz, kad bijusi šopusē, sacījusi, ka te viss zaļāks, gaiss spirgtāks un taciņa, kas ved uz ozolu, vien ziedos ieaugusi.