Jau sesto gadu tukumniekus ar laikus sarūpētu jauku garīgās mūzikas koncertu priecē Adventistu baznīcas Tukuma draudze. Pēdējos gados šis koncerts, kas notiek laikā, kad svinam Pilsētas svētkus, ir savdabīgs, garīguma un labestības pilns akcents raibajā izpriecu karuselī.

Koncertu sagatavošanas organizatoriskais darbs gulst uz Dainas Sproģes pleciem, tāpēc nolēmām runāt tieši ar viņu, taču Dainas kundze stingri palika pie sava, ka vienam cilvēkam tas neesot padarāms, ka nu jau ilgāku laiku viņai šajā jomā ir ļoti labs palīgs, tāpēc sarunā piedalījās arī Sandra Piene.

D. Sproģe:

– Jā, tā nu ir iegājies, ka šādu koncertu tukumniekiem sarūpējam ik vasaru. Katru otro gadu aicinām tieši ģitāristus, un arī šogad klausījāmies dziesmas ģitāras pavadījumā. Izpildītājus uzrunājām jau februārī… Visu iemīļotais un iecienītais radio žurnālists Aidis Tomsons, piemēram, ir ļoti aizņemts, bieži ir ārzemju komandējumos. Tukumnieki iemīļojuši arī savējos – Jolantas Poles un Ērika Kukulīša duetu! Pazīstams ir arī ģitārists, komponists un dziesmu izpildītājs Vilnis Punka no Rīgas.

Agrāk par to tā īpaši netikām domājuši, taču pēdējos gados koncertprogrammas ir iznākušas tādas tematiskas. Pērn koncerta devīze bija «Prieks, līksmība un dziesma», šogad – «Cilvēka un Dieva attiecības. Daba». Bet tas tematiskais – tas jau ir Sandras nopelns!

S. Piene:

– Es jau esmu tā, kas… tikai pārkāpj pāri astei! To, ko sagādājusi, par ko vienojusies Daina, mēs kopā saliekam programmā, un man tā tikai jānolasa klausītāju priekšā. Kad pirmoreiz piekritu vadīt programmu, vēl nezināju, ka tas iepatiksies. Tas izrādījās aizraujoši! Kad zināms, kādus priekšnesumus katrs koncerta dalībnieks sniegs, meklēju tam visam kaut ko vienojošu… Nevar taču iziet publikas priekšā un tikai nosaukt skaņdarbu un izpildītāju!

Man patīk tā publika, kas nāk uz mūsu organizētajiem koncertiem! Cilvēki tādi svinīgi, saposušies, pat bērni sēž klusi un rātni – kā brīnuma gaidās… Un tad gribas runāt uz viņiem, – teikt labus, sirsnīgus, dziļus vārdus. Tad nu nākas meklēt dažādos avotos piemērotu dzeju, labas un vērtīgas domas.

– Jūsu organizētajiem koncertiem īpašu noskaņu piedod arī vide – Durbes pils plašās telpas, zāles augstie griesti, tīrās baltās sienas, atturīgā greznība un… ārpuspilsētas klusums un miers.

D. Sproģe:

– Par to vissirsnīgākais paldies Tukuma muzeja direktorei Agritai Ozolai un Durbes pils saimniecei Daigai Šmitenbergai! Paldies viņām par to, ka noticēja mums, ļāva ienākt šajās telpās, kur garīgā mūzika skan īpaši labi, kur garīgumam ir plaša telpa, izpildītājiem – īpaši iedvesmojoša vide! Un nu jau ir tā, ka jau labu laiku pirms koncerta uz reklāmās norādīto tālruni zvana cilvēki arī no Rīgas un cirtām Latvijas vietām, jautā par iespējām atbraukt un klausīties. Mums ir patiess prieks, ka arī tukumnieki šo garīgās mūzikas koncertu uztver kā Pilsētas svētku sastāvdaļu! Prieks par katru, kas atrod spēkus un iespējas, lai šajā karstajā vasaras laikā pat kājām mērotu ceļu šo patālo ceļu līdz Durbes pilij!

– Kā, pēc kādiem kritērijiem izvēlaties māksliniekus?

– Iespēju robežās apmeklēju visus garīgās mūzikas koncertus, dažādus salidojumus un citus pasākumus, ko organizē Baznīca. Tad arī izvēlos, ko varētu piedāvāt tukumniekiem, ko uzaicināt uz mūsu pasākumu. Šogad, piemēram, patīkams pārsteigums visiem bija skaņdarbs vijolei un ģitārai, jo šāds salikums vēl nebija dzirdēts. Parasti jau iepriekš neizvēlamies koncerta tematiku – kā tādu rāmīti, kurā tad nu visus ieliekam, jo tas visu tikai sarežģītu. Jau tā cilvēki muzicē savā brīvajā laikā, par saviem līdzekļiem brauc uz Tukumu, koncertē, par to neprasot nekādu samaksu… Kā tad mēs viņus varam atļauties ierobežot?! Protams, muzikalitāte, prasmes izpildītājiem ir dažādas, arī koncertu pieredze – atšķirīga…

– … taču ikviens, kas stājas publikas priekšā, tiek uzņemts ar sapratni, ar dziļu ieinteresētību, zālē valda nekur citur nepieredzēta, reti sastopama labestības pilna gaisotne!

S. Piene:

– Tas ir tieši tas, kas arī mani piesaista! Šīs noskaņas dēļ man patīk uzrunāt publiku, runāt dzeju… Un vēl – man gribētos pasacīt visiem, kas lasīs šis rindas: lai jums visiem izdodas ne tikai klausīties, bet arī sadzirdēt! Un pēc tam – to visu izdzīvot! Piepildīt savu dzīvi ar labiem darbiem un dvēseles gaismu:

Par uguns siltumu, par ūdens veldzi,

Par ziedu krāšņumu, kas mūsu rokās plaukst,

Par auglību, kas zemes bērnus baro.

Tas viss ir Tavs spēks, kas liek vēl sirdij pulsēt,

Tā Tava dzīvība un Tevis dāvāts laiks!

– Ir vasara, atvaļinājumu un atpūtas laiks. Vai tas nozīmē, ka arī jūs tagad atpūšaties?

D. Sproģe:

– Mēs visi strādājam – gan Sandra, gan Jolanta, gan Ēriks. Sandras darbavieta ir firma «Telnet», Jolanta strādā Tukuma poliklīnikas rentgena kabinetā, Ēriks ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes students – patlaban, savā brīvlaikā, strādā Jelgavā. Nekāda lielā atpūta nesanāk arī tāpēc, ka jau tagad gatavojamies nākamajam pasākumam: rudenī būs mūsu tradicionālais pasākums «Saku paldies!»… Ja tā padomā, – nu jau Tukumā ir 22 cilvēki, kas saņēmuši mūsu draudzes pateicības par savu ieguldījumu sabiedrības labā, par saviem labajiem darbiem. Mēs sakām paldies tiem, kas ar savu darbu padara vieglāku un skaistāku mūsu dzīvi!