Atkritumu apsaimniekošana – visu kopējā rūpe

Pirms darba kārtības deputāti uzklausīja SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» (turpmāk – Piejūra) valdes locekli Ēriku Zaporožecu, kas informēja par uzņēmuma darbu. Viņš stāstīja, ka visas līgumsaistības ar «Swedbanku» un Valsts ieņēmumu dienestu tiek pildītas, līdz ar to šajā ziņā problēmu nav, taču arvien vēl tiek risināts jautājums par pārkreditēšanu.

Gala vārds tik un tā jāsaka bankai

Esam jau rakstījuši, ka «Swedbanka» bija izvirzījusi prasību visām uzņēmumu dibinājušām pašvaldībām atkal apstiprināt ar banku savulaik slēgtos galvojuma līgumus, lai banka būtu droša, ka atgūs Piejūrai piešķirtos kredīta līdzekļus. Banka bija arī izvirzījusi nosacījumu: ja kāda pašvaldība atteiktos pieņemt lēmumu, banka liktu uzņēmumam atmaksāt kredītu. Un tā kā tas uzņēmumam nebūtu pa spēkam, līdz ar to tas būtu jāsedz pašvaldībām. Visas šo uzņēmumu veidojošās pašvaldības bija solījušas savu atbalstu un, kā skaidroja Ē. Zaporožecs, līdz 7. augustam jāsavāc visu pašvaldību lēmumi, no kuriem lielākā daļa jau ir saņemta, taču līdz šim lielākās problēmas bijušas ar Jūrmalas pilsētu, kas jau agrāk bija lēmusi par izstāšanos no Piejūras. Šobrīd, kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, Jūrmala ir paudusi viedokli, ka tā tiešām ir apņēmusies izstāties no Piejūras pēc uzraudzības termiņa beigām šī gada 31. decembrī un atmaksāt 600 000 eiro garantijas naudu, taču šobrīd Jūrmala ir lūgusi pagarināt galvojuma līgumu līdz šī uzraudzības perioda beigām. Tiesa, kā atzina N. Rečs un G. Važa, vēl par to savs viedoklis būtu jāsaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas izstrādā valsts atkritumu apsaimniekošanas plānus. Tajos katra pašvaldība ir iezīmēta konkrētā reģionā, un Jūrmala ir iekļauta Piejūras reģionā. Un vēl, kā atzina pašvaldību vadītāji, galīgais lēmums tomēr sakāms bankai, kas izvirzījusi striktos nosacījumus un kam jāvērtē, vai pašvaldības, kas ir šī kredīta galvotājas, ir izvirzīs nosacījumu izpildījušas. Līdz ar to visdrīzāk par šo jautājumu tiks sasaukta vēl kāda Piejūras dibinātāju sēde, kurā šos jautājumus pārrunās.

Kopumā izvestas 500 tonnas sadegušo atkritumu

Pagājušajā nedēļā pabeigta sadegušo atkritumu izvešana un, lai varētu noteikt precīzu atkritumu daudzumu, katru mēnesi īpaša laboratorija esot veikusi materiāla mitruma analīzes – paņēmusi paraugus dažādās vietās un konstatējusi, ka vidēji šajā materiālā ir 47 procenti ūdens. ”Līdz ar to, ja kopumā izvedām 500 tonnas šo sadegušo atkritumu, tad, atņemot ūdens daudzumu, reāli bija ap 240 tonnām atkritumu, par kurām arī bija jāpiemēro Dabas resursu nodoklis. Mums Valsts vides dienests teica, ka tas jādara par visu daudzumu, bet es uzskatu, ka par šo ūdeni nodoklis nav jāmaksā. Turklāt tieši šis ūdens poligonā rada papildu problēmas osmozei, jo nepieciešams daudz lielāks šīs ķīmijas daudzums, lai ūdeni attīrītu,” tā Ē. Zaporožecs.

Daudzkārt pārsniegts atļautais atkritumu daudzums

Vēl, kā skaidroja Ē. Zaporožecs, iesniegtas izmaiņas A un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā. Kandavas pārstāvis E. Dude vaicāja, kāpēc pat 20 reižu pārsniegti atļaujā minētie apjomi, uzņēmumam vadītājs skaidroja, ka Valsts vides dienests visas iesniegtās atskaites ir akceptējis: ”Viskritiskākā sadaļa bija sadedzināmie atkritumi, kur atlikums uz 2019. gada 1. janvāri bija 5000 tonnu, bet atļaujā minētas tikai 1500 t, taču – vai tiešām Valsts vides dienesta inspektori neredzēja, ka, nododot atskaites, ir šāda atšķirība?! Vai jauktais iepakojums – 2000 t, bet atļaujā ir tikai 600 tonnu. Atkal – vai neviens to neredzēja? Kad izvedām pēdējos sadedzināmos atkritumus, atradām kaudzes ar 2009., 2010. gada marķējumu, un man teica, ka tieši tik ilgi šis materiāls arī tur ticis krāmēts.”

Apvienotā finanšu komiteja pieņēma uzņēmuma «Piejūra» vadītāja sniegto informāciju zināšanai un vienlaikus arī akceptēja visu četru pašvaldību pieņemtos lēmumus par atbalstu «Piejūras» iecerei piedalīties bioloģisko atkritumu apglabāšanas projektu konkursā.

Vairāk par finanšu komitejā lemto lasiet otrdienas, 4. augusta, numurā, ŠEIT=>