Džūkstes pagasta zemnieku saimniecības «Ataugas » saimnieki Lilija un Aivars Ansoni ir aktīvi bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji kopš saimniecības dibināšanas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā.

Šajā laikā ir gūta zināma pieredze, bioloģiskie lauksaimnieki ir apvienojušies asociācijā un Aivars ir tās valdes loceklis. Uzskatot, ka taisnība dzimst strīdos, par daudziem jautājumiem viņš iesaistās karstās diskusijās.

Gatavojas zaļajiem tirdziņiem

Katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā bioloģiskie lauksaimnieki brauc tirgoties uz Berga bazāru. Vasarā brauc arī uz Zaļo tirdziņu Mežaparkā, tagad zaļās produkcijas ražotājus uzaicināja tirgoties centrā «Domina» no 8. līdz 24. decembrim. Noteikumi zemniekam, kuram arī vēl saimniecībā kaut kas ir jāpaspēj izdarīt, ir visai skarbi, jo stendam jādarbojas no 10.00 līdz 22.00. Taču bioloģiskie zemnieki «Dominai» ir pateicīgi un cer uz sadarbību. Perspektīvā paredzēts, ka no 12. decembra tirdzniecība ar bioloģiskās lauksaimniecības produktiem notiks katru piektdienu, sestdienu un svētdienu pie Līvu akvaparka Bulduros.

Nekas paliekošs nav tapis

Savulaik bioloģiskajiem lauksaimniekiem stendu piedāvāja VP Mārketa («Maksima», «Saulīte») veikalu tīkls, taču izrādījās, ka tirgotāji ir gatavi ņemt tikai tādu preci, kas nebojājas, piemēram, miltus, putraimus. Taču sadarbība par citiem produktiem ar šo tīklu tā arī neizvērtās.

Aivars Ansons uzskata – nav pareizi, ka asociācija atbalsta tikai veikalus, kur tirgo bioloģisko produkciju, jo arī tam, kuram nav veikala, prece ir jāpārdod. Veikals noderot tikai nelielai daļai zemnieku, dažkārt pat tikai vienam ražotājam, kamēr tirdziņā savu preci var pārdot daudzi.

Aivars stāsta arī par Eiropas savienības projektu, kurā piešķirti Ls 150 000 tirgus veicināšanai. Viņaprāt, lietderīgāk būtu par šiem līdzekļiem iekārtot kādu pastāvīgu tirdziņu vai tirgošanās vietu. Taču šī nauda tika izmantota bukletiem, rakstiņiem žurnālos un avīzēs, faktiski notrallināta un nekas paliekošs nav iegūts.

Zemnieki ir piekusuši no birokrātijas

Pašlaik tiek diskutēts par sagaidāmajiem atbalsta maksājumiem. Trūkst līdzekļu nodaļām, lai varētu organizēt to darbību, bet telefonsakari, telpas – par visu ir jāmaksā. "Mūsuprāt, netaisnīga ir prasība – lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, ir jānopelna no katra hektāra Ls 2000. Ko es darīšu, ja man, piemēram, pagājušajā gadā plūmes bija, ka lūzt, bet iepriekšējā gadā nebija nevienas? Kā tad var garantēt katru gadu ienākumu Ls 2000 apjomā no hektāra? Turpretī integrētajā augļkopībā šādas prasības nav. Tāpēc jau arī nav brīnums, ka tie, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, sāk no visiem sertifikātiem un birokrātijas atteikties, kā, piemēram, slavenā putnu dārza saimniece Mērija Vilūna no Bikstiem," sašutis stāsta Aivars. "Nu kā tā var būt, ka vista ir sertificēta, olas, kuras tā dēj, ir sertificētas, visām prasībām atbilstošas, bet, ja to vistu nokauj, tā vairs nav sertificēta. Tai vajadzīgs cits, atsevišķs sertifikāts, kaut gan viņai mājās ir ierīkota sava, sertificēta kautuve?! Zemnieki ir vienkārši piekusuši ar tām papīru būšanām ņemties, un Vilūnas kundze uzskata, ka visus šos gadus viņas produkcija ir bijusi iecienīta, ka sliktāk viņa nestrādās un no sertifikāta vienkārši atteiksies."

To pašu varot attiecināt arī uz ābolu sulu, kas iegūta mājas apstākļos no sertificētā dārzā iegūtiem āboliem – āboli ir sertificēti, bet sula vairs neatbilst prasībām, nepieciešams cits sertifikāts. Aivars Ansons domā, ka asociācijai aktīvāk vajadzētu cīnīties par bioloģisko lauksaimnieku interesēm un tās aizstāvēt tāpat, kā to dara Zemnieku Saeima.