Piektdien, 1. augustā, Tukuma rajona Invalīdu biedrības Sporta svētkos, kas notika atpūtas kompleksā «Kliģi», piedalījās ap 100 sportiskākie biedrības biedri. Šie ir jau trešie Sporta svētki, jo pietiekami aizraujošas izrādījās sākotnējās sportiskās aktivitātes, kas pirms diviem gadiem notika turpat, biedrības pagalmiņā… Pērn visiem ļoti iepatikās «Kliģos», tāpēc šogad svētku norises vieta tikusi aizrunāta jau laikus – ziemā. Sportiskās aktivitātes, ieskaitot peldēšanos ezerā un dejas dzīvās mūzikas pavadībā, ilga 12 stundas!

Neremdināma enerģija un dzīvespriek

Piektdienas rītā, sporta svētku dalībnieki , viņu atbalstītāji un ģimenes locekļi rajona padomes sarūpētajā transportā un «Satiksme K» autobusā devās uz «Kliģiem», un jau autobusā sākās pienākumu sadale: nav joka lieta – noorganizēt sacensības dārtā, šautriņu mešanā, šahā, dambretē, basketbola soda metienos, novusā, lidojošo šķīvīšu mešanā, zolītē, šaušanā ar pneimatisko šauteni, makšķerēšanā!

Pirmais, ar ko noteikti jāsāk Sporta svētku norises atstāsts, ir neremdināmais dzīvesprieks, enerģija un optimisms, kas strāvoja no ikviena šī pasākuma dalībnieka! Un nav svarīgi, vai tie bija pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni, kas aizvien bijuši enerģijas pārpilni, vai tīnis, kas aiz neko darīt atbraucis līdzi vecmāmiņai, vai kundzes, kam gadu skaits jau iesniedzies devītajā desmitā – katrs atrada sev piemērotu nodarbi. Daudziem labi pazīstamā audēja, tukumniece Dzidra Ambolte, izrādās, sēžot stellēs, tik ļoti izkopusi gan pacietību, gan precizitāti, ka šautriņas mešana tāds nieks vien ir! Viņai braši turēja līdzi arī Vera Meijere, kurai, tāpat kā Amboltes kundzei, rit 83. mūža gads. Savukārt, Valentīna Firleja, ar lielu gribasspēku un Dieva palīgu, kā pati saka, atkopdamās no smaga insulta, atkal bija kopā ar savējiem – gluži tāpat kā nesenajā ekskursijā pa Vidzemi. Sarunā ar žurnālistiem Firlejas kundze vēl un vēlreiz atkārtoja, ka bez savējiem, bez biedrības un tās aktivitātēm, nezin vai tik veiksmīgi atveseļotos. Te nevienam nav ļauts ieslīgt depresijā un iestigt nekā nedarīšanā! Apmierināta ar to, ka piekritusi braukt uz Sporta svētkiem, ka atsaukusies aicinājumam, bija arī tumeniece Benita Lapčenko: pasākuma organizatori bijuši tik pretimnākoši, ka īpaši padomāts arī par viņas veselības problēmām, vajadzības gadījumam nodrošinot visu nepieciešamo.

Saliedētas komandas vadībā

Lai Sporta svētki varētu noritēt organizēti un bez aizķeršanās, saliedēti darbojās viss sacensību tiesnešu kolektīvs: Baiba Riekstiņa, Sofija Gaile, Sarmīte Kalviņa, Jausma Roze, Skaidrīte Ozola, Rita Stepiņa, Aldis Zauers, Rūdis Sika un Egils Puķe. Invalīdu biedrības vadītāja Anite Ērenfrīde sarunā ar žurnālistiem īpaši uzteica E. Puķes enerģiju un radošo izdomu – gan, sarūpējot diplomus uzvarētājiem, gan, noorganizējot sacensības šaušanā ar pneimatisko šauteni. Jāpiebilst, ka tieši šīs sacensības izpelnījās īpašu interesi, un te savs nopelns arī rūpīgajai tiesnesei – Egila meitai?? Viņa ne tikai nodrošināja sacensību raitu norisi un precīzu rezultātu uzskaiti, bet arī bija gatava ik brīdi pamācīt tos šaut gribētājus, kas pirmoreiz turēja rokās ieroci…

Ūdens prieki, nūjošana un lidojošs zābaks

Tūdaļ pēc svētku atklāšanas, kamēr tiesneši vēl tikai izkārtojās pa sacensību vietām, makšķernieki jau uzņēma startu ezerā: dažs kāpa laivā un airējās tālāk no krasta, cits – pagāja tālāk no apmešanās vietas – lielās, dzeltenās, trokšņainās telts, vēl cits – laiku lieki netērējot, sēdās turpat, laipas galā un sāka pacietīgi gaidīt pirmo muļķo zivi…

Drīzi vien tie, kas jau izmēģinājuši savu roku dārtā, šautriņu mešanā vai šaušanā, Rasas Hohmannes vadībā apguva nūjošanas māku. Pat tikai pirmoreiz iemēģinot nūjošanu, ne viens vien atzina, ka tā nav tikai pastaiga ar nūjām rokās – te jūt, kā darbojas pleci, sānu muskuļi, roku muskulatūra, nemaz jau nerunājot par elpošanas vingrinājumiem un sirds trenēšanu! Savukārt, ūdens mīļotāji paspēja gan pārbaudīt ezera dziļumu peldoties, gan izmēģināja, kā slīd laivas, gan baudīja mieru un klusumu, iebraucot ezera vidū ar katamarānu – mazbērni izvizināja vecmāmiņas, un vecmāmiņas – savus jaunākos mazbērnus.

Vai gan vēl jāpiebilst, ka diena šādām aktivitātēm bija vienkārši izcila! Ne mazāku jautrību izpelnījās arī Agneses Slišānes organizētās zābaka mešanas sacensības, – no nomaļā, šķietami klusā dārza stūra ik pa brīdim uzvirmoja draudzīgu smieklu šaltis, uzmundrinājuma izsaucieni, bija dzirdami asprātīgi komentāri.

Vēl viena iespēja makšķerniekiem

Tukuma Invalīdu biedrības Sporta svētkos viesu statusā piedalījās arī Latvijas Makšķernieku asociācijas Invalīdu makšķernieku kluba «Barjera» dibinātājs un prezidents Valērijs Morozs. Sveicot visus sportiskos tukumniekus, viņš informēja arī par gaidāmajām makšķernieku aktivitātēm. Atceroties, ka pērnajā sezonā visveiksmīgākie makšķernieku invalīdu vidū izrādījās tieši tukumnieki, Moroza kungs pastāstīja, ka laikā no 22. Līdz 24. augustam notiks pirmais Latvijas makšķernieku festivāls, ko organizē Burtnieku novads. Festivāla programmā būs arī makšķerēšanas sacensības Burtnieku ezerā, kas notiks ar devīzi: "Ne asakas Burtnieka ezerā!" Tajās, nu jau kā pilntiesīgi Latvijas Makšķernieku asociācijas biedri, aicināti piedalīties arī tukumnieki. Festivālā bez makšķerēšanas paredzētas arī dažādas citas aktivitātes, tāpēc Moroza kungs izteica patiesu prieku un gandarījumu par iespēju piedalīties tukumnieku Sporta svētkos, no kuriem noteikti varēšot aizņemties ne vienu vien ideju!

Paldies «Naktsputniem» un citiem atbalstītājiem

Kad sportiskās aktivitātes tuvojās noslēgumam, «Kliģos» ieradās… Naktsputni! Jāteic, ka par to gan neviens te nebija pārsteigts, jo… tā ir muzikantu grupa, kas invalīdiem labi pazīstama jau no pagājušā gada Sporta svētku noslēguma ballītes un citiem kopīgajiem pasākumiem – Jānis Vītoliņš un Jānis Neimanis viņiem uzspēlēt neatsakot nekad!

Gatavojot šo informāciju un pēc pasākuma vēlreiz tiekoties ar Tukuma invalīdu biedrības vadītāju Anitu Ērenfrīdi, uzzinājām, ka arī šīs pāris pēcsvētku dienas nav pagājušas bezdarbībā: jau aizsūtīts pieteikums Makšķernieku festivālam, un nolemts, ka uz to dosies piecu Invalīdu biedrības biedru komanda un viņu līdzjutēji – kopskaitā 17 cilvēki. Mūsu sarunā Ērenfrīdes kundze izteica gandarījumu par to, ka vēl joprojām turpina saņemt Sporta svētku dalībnieku pateicības par izdevušos pasākumu. Tāpēc viņa lūdza vēlreiz atgādināt, ka to visu nevar paveikt viens cilvēks! Bez jau iepriekš pieminētajiem aktīvistiem noteikti vēl jāpiemin arī pārējie biedrības valdes locekļi, Ludmila Ivanova, Leontīne Valenburga, Rolands Baltiņš, kā arī citi aktīvisti, piemēram, Gunta Kalviņa, Tālija Ziņģe un Rasa Hohmanne. Jāpiemin arī visi tie uzņēmēji un atbalstītāji, kas palīdzējuši sarūpēt bagātīgo pusdienu un launaga galdu sportistiem: uzņēmumi «Tukuma piens», Smārdes gaļas pārstrādes cehs, «Ādažu čipsi», «Satiksme K». Un vēl – paldies arī atpūtas kompleksa «Kliģi» laipnajiem un atsaucīgajiem darbiniekiem!