Šodien viens no mums būs miris
<p style="margin-bottom: 0cm">Kādreiz niknums smēlās pāri malām, kad televīzijā vai radio kārtējo reizi sludināja kādu <em>librešu</em> pārākumu pār citām <em>libresēm </em>un <em>spārniņiem</em>. Tad krita uz nerviem dažādu procentu, santīmu, noguldījumu un citu izdevīgumu reklāmas.</p>
Kādreiz niknums smēlās pāri malām, kad televīzijā vai radio kārtējo reizi sludināja kādu librešu pārākumu pār citām libresēm un spārniņiem. Tad krita uz nerviem dažādu procentu, santīmu, noguldījumu un citu izdevīgumu reklāmas.
Tagad pasākuši citādi dot pa ļaužu smadzenēm. Vispirms dažus medijus pamatīgi nokomplektēja ar sarkaniem vārdiem “asinis”, “šļirces”, “bailes”, “neziņa”. Tagad it visur skandina: “Noliec siksnu!” Un autobusu pieturās dažkārt var izlasīt, ka “šodien viens no mums būs miris”.
Vai tiešām reklamētāji iet līdzi laikam? Sak, kādreiz Latvijā vienīgā problēma bija kariess un menstruācijas, tad – naudas pārpalikums, tagad… Tagad acīmredzot zeļ vardarbība, narkomānija, nāve, bailes un neziņa. Vai šīs reklāmas ir iedarbīgas? Droši vien, ja jau roka pacēlās šīs rindiņas uzrakstīt. Bet – vai sasniedza mērķi? Diez vai. Jo negribas zināt, ko šīs reklāmas sludina. Gribas drīzāk aizšķirt prom interneta lapu, uzgriezt citu radiostaciju, pārslēgt citu televīzijas kanālu, aiziet tālāk no autobusu pieturām un turpmāk maršrutā šīs vietas neiekļaut.
Un kārtējo reizi nonākt pie secinājuma, ka labāk skatīties venecuēliešu seriālus un lasīt miermīlīgākas interneta vietnes.
Protams, prāts saka priekšā, ka vajag arī tādas nopietnas reklāmas. Bet – diez vai to autori ir tik nespējīgi, ka nevar izmantot ne tik šausminošus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai. Ja ne – “šodien miris” būs reklamētājs, nevis es.
Pievienot komentāru