Skarbi teikts!

Vairākkārt atliku rakstīšanu par aktuālām tēmām, vairākkārt iesāku, bet nepabeidzu.  Atklāti sakot, nepatīk lasīt nejaukus komentārus, reizēm – nepatīk strīdēties.

Tomēr šodien pati esmu gatava nelāgi komentēt.

Mani interesē viss, kas notiek Tukumā un  arī – nākamajā novadā. Ar interesi lasīju 24.februāra  NTZ numurā sarunu par augstajām siltuma cenām  Tukumā. Vienmēr esmu brīnījusies, cik augsti ir siltuma tarifi Tukumā, pārspējot pat galvaspilsētu. No saviem daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajiem radiem un paziņām zināju, ka patlaban noticis jo augsts tarifu palielinājums. Meklēju atbildi – kāpēc – šajā intervijā.

Un – apstājos pie teikuma, kas ir , maigi sakot, nekorekts, bet skarbi – cinisks. Pēc konteksta saprotu, ka to teicis pilsētas mērs Juris Šulcs. Cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuri privatizējuši savus dzīvokļus, ņēmuši kredītu, siltinājuši, mainījuši logus utt., bet tagad gaida tarifu izmaiņu, pārrēķinu, vai citādu atvieglojumu augsto siltuma cenu dēļ, Šulca kungs saka: "Bet viņš taču pats piekrita dzīvot kolhozā…" Un tad vēl – mūsu mēra politisks reveranss Lembergam , kurš savulaik iebildis pret dzīvokļu privatizāciju ( iespējams, Juris Šulcs tādā veidā krāj politiskas dividentes uz pašvaldību vēlēšanām). Neatceros, ka kaut ko tādu aktīvās dzīvokļu privatizācijas laikā būtu teicis pats Šulca kungs.

Jauki ir dzīvot privātmājā, kaut arī tur problēmu netrūkst . Es to zinu. Tāda ir arī Šulca kunga izvēle – "nedzīvot kolhozā". Bet – ar kādām tiesībām viņš var pārmest cilvēkiem, kuriem nav tādu iespēju? Vai šis viens teikums, iespējams – netīšām "izsprucis", neatspoguļo to, ko patiesībā par tukumniekiem domā Juris Šulcs?

Un – no publicētās sarunas man arī nekļuva skaidrāks, kāpēc Tukumā siltuma izmaksas ir tik augstas. Turpinājums sekos, tad varbūt sapratīšu.