Katru gadu Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā ziemas sezonā ārstējas vidēji 30 līdz 50 smagus apsaldējumus guvuši pacienti. Pacientu skaits palielinās laikā, kad ārā valda sals un gaisa temperatūra ir mīnus grādos. Piemēram, no 2024. gada janvāra līdz decembrim Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā nopietni apsaldējumi ārstēti 47 pacientiem, bet 2025. gadā, kad ziema nebija tik auksta, — 27 pacientiem.

Šāgada ziemas sezonā vērojama tendence, ka apsaldējumus gūst vientuļie seniori, secina Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centra mediķi, norādot, ka 2026. gada janvārī ārstēti jau septiņi seniori. Piemēram, viens no pacientiem, kuram ir 89 gadi, savās mājās vairākas dienas gulējis neapkurinātās telpās, jo vairs fiziski nav spējis izkurināt krāsni. Pacients tika nogādāts Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā, kur mediķi nodrošināja intensīvu ārstēšanu, lai izvairītos no apsaldēto ķermeņa daļu amputācijas. Tāpēc Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centra ārsti aicina ziemas laikā biežāk sazināties ar vientuļajiem tuviniekiem, lai pārliecinātos par viņu labsajūtu un savlaicīgi sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītājs traumatologs kombustiologs (apdegumu un apsaldējumu ārsts) Sergejs Smirnovs uzsver: „Apsaldējuma gadījumā ir svarīgi mediķu palīdzību meklēt iespējami ātrāk! Ja cilvēks nonāk mediķu rokās trīs dienu laikā pēc apsaldējuma gūšanas, ir ļoti liela cerība, ka apsaldēto ķermeņa daļu izdosies glābt.”

Pēc trim līdz četrām dienām audu bojājumi visbiežāk jau ir neatgriezeniski – attīstās gangrēna, un vienīgā iespējamā ārstēšanas metode ir apsaldētās ķermeņa daļas amputācija, skaidro ārsts Sergejs Smirnovs. Cilvēki nereti neapzinās, ka guvuši nopietnu apsaldējumu, jo tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Viena no būtiskākajām apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā. Apsaldējuma attīstības laikā āda kļūst izteikti bāla; sākotnēji var parādīties sāpes, taču audiem sasalstot un bojājumam kļūstot dziļākam, tās bieži vien ātri izzūd.

Ārsti aicina nebūt vienaldzīgiem, redzot uz ielas salā guļošu cilvēku. Ievērojama daļa apsaldējumus guvušo pacientu ir bezpajumtnieki vai cilvēki apreibinošo vielu ietekmē, bet apsaldējumus gūst arī seniori, kuriem uz ielas kļūst slikti, kā arī jaunieši, kuri, piemēram, pēc svinībām alkohola reibumā iekrīt kupenā un ilgstoši paliek guļam, neviena nepamanīti. Kā liecina Valsts apdegumu centra ārstu pieredze, smagus apsaldējumus guvušie bezpajumtnieki vai hroniski alkohola lietotāji visbiežāk pie ārsta nonāk tikai pēc vairākām nedēļām, kad apsaldētās ķermeņa daļas jau ir atmirušas un nomelnējušas. Tas nozīmē, ka 2026. gada ziemas mēnešos, saglabājoties aukstam laikam, apsaldējumus guvušo pacientu skaits, visticamāk, pieaugs.

Riska grupā ietilpst vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir apasiņošanas traucējumi, piemēram, slimojot ar cukura diabētu vai kardiovaskulārām slimībām. Jāuzmanās arī cilvēkiem, kas reiz jau ir guvuši apsaldējumus, jo viņi, iespējams, var nejust salšanu. Par pareizu un atbilstošu apģērbu salā jāparūpējas tiem, kas sporto ārā — slēpo, skrien vai brauc ar velosipēdu. Pirms sākt sportot ziemas apstākļos, par piemērotu apģērbu ieteicams konsultēties specializētajos sporta preču veikalos. Nereti apsaldējumi ir aktuāla problēma jauniešiem, kuru visbiežākā kļūda ir ziemas laikapstākļiem nepiemērots apģērbs un apavi.

Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītāja Sergeja Smirnova ieteikumi, kā izvairīties no apsaldējumiem:

Jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem.
Apaviem – tāpat kā apģērbam – jābūt ne vien siltiem, bet arī brīviem un ērtiem. Apavos ar šauru purngalu pirksti ir saspiesti, tāpēc rodas apasiņošanas traucējumi un paaugstināts risks gūt pirkstu apsaldējumus.
Aukstā laikā ikvienam jāvalkā cepure, jo pretējā gadījumā pastāv risks apsaldēt ausis. Tāpat nepieciešami cimdi – vislabāk dūraiņi, jo tie ir siltāki par pirkstaiņiem.
Jāraugās, lai cimdi un apavi būtu sausi, jo mitrums veicina apsaldējumu veidošanos.
Lielā spelgonī pietiek ar 15 minūtēm, lai gūtu apsaldējumus. Ja salst, iespējami ātrāk jācenšas patverties siltumā un apsildīties. Kamēr tas nav iespējams, ieteicams kustināt kāju un roku pirkstus, neļaujot tiem nosalt.
Nedrīkst berzēt nosalušo vietu ar sniegu, jo sniega kristāliņi var savainot ādu un atdzesē audus vēl vairāk. Arī nosalušās ķermeņa daļas ierīvēšana ar spirtu vai degvīnu nav efektīva – tā tikai sakairina jau bojāto ādu.
Pretēji plaši izplatītam mītam alkohols nesilda – tas paplašina asinsvadus, veicina siltuma atdevi un līdz ar to arī ātrāku nosalšanu. Turklāt alkohola reibumā cilvēks nereti pat neapzinās, ka viņam ir auksti.

Ko darīt, ja gūts apsaldējums, un kā saprast, cik smags tie ir. Nokļūstot mājās, nosalušās rokas vai kājas ieteicams sasildīt pakāpeniski, nevis ar karstu ūdeni, jo jutības traucējumu dēļ pastāv risks gūt apdegumus. Drošākais veids ir ekstremitātes sākotnēji uz dažām minūtēm iemērkt remdenā ūdenī un pakāpeniski, vairāku desmitu minūšu laikā, paaugstināt ūdens temperatūru līdz ķermeņa temperatūrai. Šāda sasildīšana ļauj arī novērtēt bojājuma nopietnību – ja, ekstremitātēm sasilstot, pirkstu gali kļūst tumši, nekavējoties jāvēršas slimnīcā, jo tas liecina par dziļāku audu bojājumu. Ja rokas vai kājas kļūst vienmērīgi sārtas, nopietns bojājums, visticamāk, nav radies, tomēr vēl vairākas dienas tās jāpasargā no aukstuma.

Ja ir aizdomas par smagu apsaldējumu, aicinām nekavējoties vērsties pēc palīdzības Austrumu slimnīcas stacionāra “Biķernieki” uzņemšanas nodaļā Lielvārdes ielā 68, Rīgā, un lūgt Valsts apdegumu centra speciālista konsultāciju. Palīdzību iespējams meklēt arī jebkuras slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai pie sava ģimenes ārsta.

Ilga Namniece, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”

Sēmes pagasts

Amatiermākslas kolektīvu svētki Sēmes tautas namā