Sausums jau no maija. Daba pamazām izdeg, ugunsgrēki plosās gan mežos, gan purvos. Dienu no dienas sajūta tāda, ka lietus tiek tikai izredzētajiem.

Vakar devāmies lūkot, kā šo laiku pārdzīvo mūsu vietējie dārzeņu ražotāji. Daži par  sausuma un dažādu kaitēkļu sagandēto lauku bija tā sabēdājušies, ka sarunu atteica, daži atrunājās, ka no dārzeņu audzēšanas esot jau pērn atteikušies.

Vēl nepieredzēts sausums

Tā nu tikšanos uz lauka sarunājām ar Slampes pagasta z/s «Tiečas» īpašnieku Aldi Stepanovičs. Viņa saimniecība nodarbojas ar svaigu dārzeņu – burkānu, kartupeļu, galda biešu, kāpostu, kā arī graudaugu – rudzu, miežu, rapšu, kviešu – audzēšanu un vairumtirdzniecību. Jā, apskatot biešu lauku, labi redzams, ka bietītes gan izlauzušās cauri sausajam zemes slānim, bet ņemties spēkā nespēj. Arī pats saimnieks atzina: kopš sācis nodarboties ar lauksaimniecību – tātad nu jau 18 gadu laikā tāds sausums nav pieredzēts. Kā Aldis rēķina, viņa laukiem normāla lietus nav bijis jau trīs mēnešus. Bet, atmetot ar roku, Aldis saka, ka sūkstīties un raudāt nevēlas, jo galvenais jau esot skatīties uz priekšu un cīnīties tik tālāk.

Ar cekulkodi cīnīties nevar

”Šogad ir nenormāli daudz kukaiņu, kāpostos tā ir cekulkode, un ar tām cīnīties ir gandrīz neiespējami, jo karstuma dēļ ķīmija tās neņem,” skaidro zemnieks.

Bet, ja runājot par karstumu, skaidrs esot viens – ir nepieciešama piekļuve valsts nozīmes grāvjiem un upēm, lai laicīgi var paņemt ūdeni. A. Stepanoviča saimniecības gadījumā, lai varētu dabūt uz saviem laukiem ūdeni, esot jāveido meniķis un jāuzkrāj ūdens, jo patēriņš vajadzības gadījumā būtu ļoti liels. Saimnieks aprēķinājis: lai izbrauktu ar vienu spoli (laistīšanas iekārtu), nedēļā būtu jāpatērē septiņas tonnas dīzeļdegvielas, kas izmaksātu aptuveni 8 000 eiro. Un tādā gadījumā dārzeņus vairs nevarētu tirgot lētāk, jo arī zemniekam ir jādzīvo un jāatpelna neparedzēti iztērētā nauda. Plus vēl būtu nepieciešams izmantotā ūdens analīzes, kuru rezultāti būtu jānosūta uz Ventspili – Valsts vides dienestam.

”Jau tagad var teikt, ka mūsu saimniecībā sausuma dēļ ir lieli zaudējumi. Piemēram, kartupeļi pēc iestādīšanas tikai mazu laiciņu dabūja paaugt. Nu varbūt pēc Jāņiem mazliet dabūja ūdeni. Tagad tie aug bez ūdens…

Biešu laukā man ir viena liela biete un tagad tik sāk augt vairākas maziņas blakus. Šogad investēju – nopirku biešu kombainu un traktoru. Bet tagad es nezinu, vai ar to kombainu maz varēšu kādu bieti novākt. Bankas jau saka, ka viss būs kārtībā, ka būs kredītu atdošanas termiņa pagarinājums. Taču tie ir tikai mutiski solījumi…

Pagājušā gadā lietavas šajā pusē arī jutām, bet mēs visu novācām, tik tas, ka dārzeņu kvalitāte bija zemāka. Pirms sausuma šogad plānoju, ka novākšu 60 tonnas biešu no hektāra, bet tagad domāju, ka labi, ja dabūs 20. Vēl jau it kā ir laiks, bet bietes sadīgušas tik neregulāri un herbicīdi nestrādā, ka lielu ražu gaidīt nemaz nevar. Bietes vidēji tiek pārdodas par 10 centiem kilogramā, bet pašizmaksa – 7 centi, un tikai uz tonnāžu var salasīt peļņu. Varbūt…

Bet mums lauksaimniekiem ir jācīnās un jācer uz to labāko – vispirms uz to, ka reiz taču lietus atnāks!

Vairāk lasiet piektdienas, 3. augusta, laikraksta numurā ŠEIT