Vašingtonas konvencija jeb CITES nosaka ierobežojumus vairāk nekā 40 000 apdraudētu savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautiskai tirdzniecībai. Tās mērķis ir nodrošināt, lai savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautiskā tirdzniecība neapdraudētu to eksistenci. Tādēļ 184 CITES  dalībvalstis savvaļas sugu starptautisko tirdzniecību regulē ar īpašu atļauju un sertifikātu sistēmu. Atļaujas un sertifikātus izsniedz tikai tad, ja tiek izpildītas konvencijā noteiktās prasības. Šie dokumenti tiek kontrolēti, šķērsojot valstu robežas, kā arī inspektori kontrolē aizsargājamo sugu apriti valstu iekšienē.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons pauž: “CITES ir rīks, kas lidostās, ostās un dažādās tirdzniecības vietās ievieš kontroli, lai izķertu kontrabandistus un nelegālos tirgoņus. Savukārt ikvienam pircējam ir jāzina, piemēram, ka ziloņkaula šaha figūrām, tīģerādas paklājam, krokodilādas jostai vai makam ir nepieciešami izcelsmes dokumenti. Pretējā gadījumā iegādāto mantu var konfiscēt, kā arī piemērot naudas sodu. Tādēļ piedāvājam pirms aktīvās tūrisma sezonas semināros pārrunāt konkrētus piemērus, lai izvairītos netīši kļūt par kontrabandistu”.

1. martā plkst. 10.00 pārvaldes birojā Rēzeknē (Galdnieku iela 8) notiks nodarbība “CITES. Apdraudētās sugas un to aizsardzība”. Tās dalībnieki uzzinās par savvaļas sugām, kuras iekļautas konvencijas apdraudēto sugu sarakstā, diskutēs par savvaļas sugu aizsardzību un klātienē varēs apskatīt konfiscētos īpatņus. Dalība pasākumā jāiesaka, aizpildot pieteikuma anketu www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Notikumu kalendārs”.

2. martā plkst. 13.00 pārvaldes birojā Rēzeknē (Galdnieku iela 8) interesenti aicināti uz lekciju “Nepērc viņu dzīvības! Kas jāzina par savvaļas sugu aizsardzību?”. Lekcijā runās par starptautisko tirdzniecību ar savvaļas sugām un tās radīto apdraudējumu sugu eksistencei, kā arī par to, ko katrs var darīt apdraudēto sugu labā. Dalība pasākumā nav jāiesaka.

11., 12. un 15. martā plkst. 16.00-17.00 Ķemeru Nacionālā parka dabas centrā (Meža māja, Ķemeri, Jūrmala) notiks interaktīvās nodarbības “Kas man jāzina par CITES konvenciju?”. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja apskatīt jau konfiscētus eksemplārus un pārbaudīt savas jauniegūtās zināšanas viktorīnā. Dalība nodarbībās jāpiesaka, aizpildot pieteikuma anketu www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Notikumu kalendārs” pie konkrētā datuma nodarbības.

Pārvaldes dati liecina, ka pozitīva ietekme uz nelegālo tirdzniecību ar savvaļas sugām bija vērojama Covid-19 pandēmijas laikā. Mazinoties starptautiskajiem ceļojumiem, kritās arī pārkāpumu gadījumu skaits. Diemžēl pēdējā laikā nelegāli iegūto sugu konfiscēšanas gadījumu skaits sāk atkal pieaugt, tomēr šis rādītājs ir krietni mazāks nekā pirms pandēmijas. Teju izzudusi interese no Āzijas valstīm kā suvenīru vest čūskas un skorpionus alkohola pudelēs. Taču diemžēl aizvien aktuāls temats Latvijā un Eiropā ir eksotiskie mājdzīvnieki un to nelegāla tirdzniecība internetā. Pēdējos divos gados Latvijā konfiscēti gandrīz 20 papagaiļi, kuru izcelsmi tirgotājs vai īpašnieks nevar pierādīt.

CITES pielikumos ik pa laikam tiek pievienotas vai no tiem izņemtas dzīvnieku un augu sugas, tādējādi atļaujot vai aizliedzot to starptautisko tirdzniecību. Piemēram, 2022. gadā CITES II pielikumā tika iekļauta zeltsakne jeb rožainā rodiola, kuras sakne tiek izmantota ārstniecības produktu ražošanā. Šī auga populācija savvaļā ir būtiski apdraudēta.

CITES apdraudēto sugu sarakstā ir iekļautas ziloņu, tīģeru, plēsīgo putnu, kaktusu un orhideju, gandrīz visas bruņurupuču, daudzas čūsku, gliemežu, jūras zīdītāju un citas sugas. Bieži vien šīs sugas ir iekārojamas to eksotiskā izskata dēļ vai cilvēku māņticības dēļ, piedēvējot konkrētai sugai dziednieciskas vai skaistumu atjaunojošas īpašības.

No Latvijas savvaļas sugu klāsta CITES pielikumos sastopams brūnais lācis, vilks, ūdrs, lūsis, kā arī ērgļu, klijānu, liju un pūču sugas. No augu sugām Latvijas sarakstā atrodamas dažādas orhideju dzimtas sugas, tai skaitā dzegužkurpīšu, dzegužpirkstīšu, naktsvijoļu sugas, no kurām kā apdraudētākā ir norādīta dzeltenā dzegužkurpīte. Mūsu augu un dzīvnieku sugas vairāk apdraud nevis nelegālā ieguve, bet gan cilvēku saimnieciskā darbība, kas izjauc vai pat pilnībā iznīcina šo dzīvnieku vai augu dabiskās dzīvotnes.

CITES konvencijas tekstu 1973.gada 3.martā Vašingtonā (ASV) apstiprināja 80 pasaules valstu pārstāvji, bet pati konvencija stājās spēkā 1975.gada 1.jūlijā. Šobrīd CITES konvencijas nosacījumus ar nacionālās likumdošanas palīdzību ievieš jau 184 konvencijas dalībvalstis. Joprojām CITES ir viens no plašākajiem un dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem līgumiem dabas aizsardzības jomā.