Vai tiešām naglas kokiem nekaitē?

Redakcija: izmantojot iespēju, ka 18. janvārī Tukumā viesojās profesionāli kokkopji un, pamanot lielajā kļavā pie pašvaldības ēkas iedzītu naglu, šo jautājumu uzdevām viņiem. Jānis Strausmanis un Jānis Vilks skaidroja, ka pareizi būtu, ja šīs naglas tiktu iedzītas tikai koka mizā, neskarot pašu koku, bet diemžēl bieži vien, piestiprinot šīs plāksnītes, nagla tiek iedzīta līdz galam, un tad tā ieiet kokā. “Arī Dabas aizsardzības pārvaldei, kas, piemēram, marķē dižkokus, tas ir liels mīnuss, jo pēdējā laikā ir redzētas svaigi liktas plāksnītes, kuru piestiprināšanai izmantotas garas naglas. Inventarizējot kokus un tiem pieliekot numuriņus, lai tos varētu identificēt, parasti izmanto alumīnija naglas, kam ietekme uz koksni ir mazāka. Iedzenot šādu naglu koka mizā, kur nav dzīvības elementu, koks ar laiku tai apaug apkārt un izveido tādu kā barjeru. Savukārt, izmantojot parastās dzelzs naglas, tās nereti tiek iedzītas koksnes audos un notiek ķīmiskais process, kura laikā nagla sāk rūsēt. Vēl ir svarīgi, iedzenot naglu, atstāt brīvu vietu vismaz piecus centimetrus starp koku un plāksni, lai, kokam augot resnumā, plāksnīte netiktu skarta. Ja plāksnīti pienaglo cieši pie koka, dažu gadu laikā tā gluži vienkārši nokrīt. Tātad, iedzenot negaru naglu koka mizā, kokam nekas nenotiks.”