Kāpēc gaišākajās un labākajās telpās iekārtotas noliktavas?

“Ekskursiju” sākām kultūras nama jaunajā daļā un lielajā zālē. Z. Gaile atzinīgi novērtēja zāles krēslus, arī augstos griestus un šņorbēniņus, taču norādīja, – uzreiz jūtams, ka telpās nav gaisa, tātad – nav kārtīgas ventilācijas, kas īpaši labi sajūtams tualetēs. Neliela neskaidrība arhitektei bija arī par daudzajiem labirintiem un nelielajām telpām, kas, kā skaidroja I. Kleinhofs, izveidotas jau pirms daudziem gadiem, kad 80. gados Viesīgās biedrības namam piebūvēta piebūve.

Apskatot ēku no ārpuses, arhitekte atzina, ka no pagalma skats uz to ir iedvesmojošs, tāpat arī senā ēka, kas atrodas blakus kultūras namam – no kaimiņu – Lielās ielās 3 – puses. Tā, viņasprāt, būtu saglabājama. Nozīmīga varētu būt arī senā guļbūve ielas malā… No pagalma labi redzami arī jaunie logi, kas nesen kā ielikti ēkas sānu daļā, tikai liels bija arhitektes pārsteigums, jau iekštelpās redzot, ka aiz šiem logiem nav vis viena liela un skaista telpa, bet gan vienā stāvā aktieru telpa, bet stāvu augstāk – tērpu noliktava, turklāt, kad tērpi atgriezīsies svaigi izremontētajās telpās, logi tiks… aizklāti… Diemžēl – arī šī aplamība radusies, vēsturiskajai ēkai piebūvējot jauno daļu ar skatuvi, tāpēc nekam lielam pie lielajiem logiem vairs neatlika vietas.

Arhitekte izstaigāja arī tā sauktās vecās daļas telpas, kur agrāk bija Dzimtsarakstu nodaļa, bet tagad ir mēģinājumu, kā arī kultūras nama administrācijas telpas. Z. Gaile atzinīgi novērtēja atjaunotās kabinetu durvis, taču izteica piezīmi, ka teju labākajā telpā ar skatu uz baznīcu ierīkota… tērpu noliktava…

Kultūras namam jābūt centrā!

Pēc kultūras nama apskates lūdzām arhitekti Z. Gaili izteikt savu viedokli par to, vai viņa saredz šai ēkai nākotni.

– Kāds ir jūsu secinājums – vai būs iespēja kaut ko no tā visa uzzīmēt? 

– Es domāju, ka šai vietai ir milzīgs potenciāls. Te ir divas mājas – 1903. gadā celtā vēsturiskā māja ar augstiem griestiem, lieliem logiem un – skaista vietā, un blakus ir 1983. gada piebūve, kas, manuprāt, nav nemaz tik slikta. Staigājot pusotru stundu pa telpām, jāsecina, ka to ir ļoti, ļoti daudz, tikai, ilgi tajās dzīvojot, lietotāji vairs nesaredz, ka tās var izmantot pavisam citādi. Ēkai noteikti vajadzīgs nopietns kapitālais remonts, izdomājot, kas mums ir nepieciešams. Un tas arī ir skaidrs, ka ir vajadzīga ventilācija, civilizētas labierīcības un, galvenais, – vides pieejamība visās telpās. Protams, līmeņu starpība ir liela, bet Jaunajā Rīgas teātrī mums ir tāpat, tikai tur kopā ir četras celtnes – ielas un pagalma ēkas un vēl divas jaunas ēkas esam iebūvējuši. To neviens pat nevar nojaust, ka šis projekts sniedzas dziļumā – no Lāčplēša līdz pat Ģertrūdes ielai… Vesela pilsēta. Tā ka visu var izdarīt.

Vairāk lasāms piektdienas, 6. maija laikrakstā ŠEIT==========>>>>>>>>>>>>>>>>>>>