Vēstulē rakstīts:

”Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes apkalpošanas teritorija ir liela. Kopējā platība ir 339,4 km² (Slampe – 155 km²), kopējais iedzīvotāju skaits – 3010 (Slampē 1709), bet, piemēram, Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes teritorija ir 197,9 km² un iedzīvotāju skaits – 1815, Pūres un Jaunsātu – 197,5 km² un iedzīvotāju skaits – 2191. Esam lielākā teritorija novadā. Mēs uzskatām, ka šāds pagastu apvienošanas modelis nav attaisnojies. Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde nevar nodrošināt kvalitatīvu iedzīvotāju apkalpošanu. Pēdējo piecu gadu laikā sadarbība starp iedzīvotājiem un pārvaldi ir tikai pasliktinājusies. Pagasta pārvaldes vadītājas pieņemšanas laiks ir vienreiz nedēļā – pirmdienās no 13.00 līdz 15.00. Šāds pieņemšanas laiks nekādi neveicina komunikāciju ar iedzīvotajiem, ņemot vērā, ka aktīvākā iedzīvotāju daļa ir strādājošie. Ilgstoša iedzīvotāju interešu ignorēšanā ir pilnībā noslāpējusī iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes sava pagasta sakārtošanā un labiekārtošanu. Protams, pagasta pārvalde ir veikusi vairākus labiekārtošanas darbus, bet pārsvarā it kā gadījuma pēc, iedzīvotajiem pēc projekta realizēšanas ir vairāk jautājumu nekā atbildes. Kāpēc tieši tur un kāpēc tieši tā? Turpretī ir daudz saimniecisku lietu, kas ir palikušas pilnīgi bez ievērības, kaut iedzīvotāji ir vairākkārt lūguši sakārtot. Piemēram, iebraucot Slampes centrā, jau no Latvijas neatkarības laikiem stāv grausts, kā pēc kara – mājas «Asperes». Mājas bez īpašnieka. Ziemā ir drausmīgs skats. Gadiem lūgts kaut kādā veidā kārtot šo jautājumu, bet nekas nav izdarīts. Nesen tika uzklāts asfalts Krasta ceļam, bet malā tikpat kā nav grants un lietus laikā ir lielas peļķes, kas ar laiku bojās asfaltu. Iedzīvotāji vairākkārtīgi ir lūguši pagasta centrā izvietot ātruma ierobežojumu ceļa zīmes, kas nav izpildīts. Tā var nosaukt vairākus piemērus. Tāpēc lūdzam attiecīgi rīkoties, lai pagasta iedzīvotāji tiktu uzklausīti un vairāk iesaistīti sava pagasta veidošanā un attīstībā. Lai kvalitatīvi pārvaldītu un veidotu normālu sadarbību starp pašvaldību un iedzīvotajiem, iespējams, ir nepieciešams atdalīt Slampes pagastu no Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes.”

Vēstule vēl nav saņemta

Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa 29. jūlijā skaidroja, ka vēstuli vēl nav saņēmis, bet par to, ka ne visi iedzīvotāji pagastos ir mierā ar pastāvošo situāciju, zina: “Pieļauju, ka tāda situācija varētu būt, jo iedzīvotāji ir par to teikuši. Zinu, ka ir bijušas problēmas ar atputekļošanu – šādu lūgumu saņēmu un nu šis darbs ir izdarīts, bet iepriekš tā nebija noticis. Tas arī nozīmē, ka ir jāvērtē, pēc kādiem kritērijiem atputekļošanu veic – iepriekš Engures novadā bijām vienojušies, ka šo darbu veic, ja māja ir tuvāk par 50 metriem pie ceļa, bet arī tad bija neapmierinātie.” Uz iebildumu, ka Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde bija prasījusi iesniegumus, G. Važa skaidroja, ka tas nav risinājums, jo visi iedzīvotāji vienalga nezinās, ka tādi jāiesniedz, un tad strīdi būs vēl lielāki. Kritērijiem jābūt vienotiem – vai nu attālums līdz ceļam, vai transporta intensitāte.

Vēl vaicājām, vai tiks vērtēti kādreizējā Tukuma novada pagastu pārvaldnieki – par ko arī iedzīvotāji arī jau bija interesējušies, G. Važa skaidroja, ka pašvaldības nolikumā šāda sadaļa ir un gada beigās, kad būs vērtēšana, tas arī tiks darīts: “Kad pastrādās, tad redzēsim, kā katrs tiek galā ar saviem pienākumiem un kāda būs cilvēku reakcija. Man šķiet, ka tagad sūdzas visi, kas pie iepriekšējām domēm neko nav panākuši. Dažas sūdzības ir pamatotas, dažas – ne tik pamatotas, bet šādos juku laikos tā notiek. Visi šie gadījumi ir jāvērtē un arī tiek vērtēti. Un ja būs šī vēstule, arī to vērtēsim.”

Abi pagasti sadarbojas

Arī Slampes un Džūkstes pagastu pārvalde vadītāja Dace Pole atzina, ka vēstuli nav saņēmusi, tāpēc tajā rakstīto komentēt nevar. Vaicāta, kā vērtē iedzīvotāju aicinājumu sadalīt pārvaldi, jo tā ir liela, atzina, ka pārvalde ir liela un darba ir daudz, bet: “Tagad sadalīt pārvaldi vairs nebūtu pareizi. To vajadzēja darīt sākumā, pareizāk, 2009. gadā nevajadzēja abus pagastus apvienot, jo ir lieli. Bet tagad, kad ir iziets cauri daudziem asumiem, ir panākti kompromisi, ir izveidojusies sadarbība, ir jāstrādā. Ja runājam par labumu, tad šobrīd vairāk naudas ir izlietots Slampē, jo, lai izremontētu kultūras pils lielo zāli, lai saliktu trijām ielām laternas, vajadzēja daudz naudas, un Džūkstei tā ir paņemta nost. Līdz ar to Džūkste ir apdalīta, un man kā džūksteniecei par to ir kauns, bet – vai to redz arī iedzīvotāji, nevaru atbildēt.” Vaicāta, vai piekrīt iedzīvotājiem, ka neveidojas sadarbība ar pārvaldi un pārvaldnieci, D. Pole atzina, ka ir bijis laiks, kad gājis ļoti smagi un grūti, bet tagad sadarbība notiekot: “Sadarbojamies kultūras jomā, saimnieciskajā jomā. Ja kaut kas nesanāk, risinām. Kādam nekad nebūs labi, bet tur neko nevaru darīt. Kāds jau vienmēr ir neapmierināts…”

Vēl viens no iedzīvotāju pārmetumiem bija, ka pagastu pārvaldnieces pieņemšanas laiks ir tikai reizi nedēļā – pēcpusdienā. D. Pole atbildēja ar pretjautājumu: ”Vai kāds mani nav sazvanījis – darba laikā, ārpus darba, atvaļinājumā? Pieņemšanas laiks ir noteikts, bet atbildu uz visiem telefona zvaniem, un jebkura problēma ir atrisināta – ja ir bijusi vajadzība, esmu tikusies ar cilvēkiem no rīta agri un vakarā pēc darba.” Vaicāta, vai pārvaldniece vairāk laika pavada Džūkstē, nevis Slampē, D. Pole skaidroja, ka, strādājot attālināti, bijis vienalga, kur šo darbu dara, taču ikdienā strādā gan Džūkstē, gan Slampē atkarībā no veicamajiem darbiem. Reizēm dienas daļu pavada vienā pagasta, otru dienas daļu – otrā.

Vēl vēstulē minēts, ka pagasta centrā nav uzliktas ātruma ierobežojuma zīmes vai uzbērta grants Krasta ielā. D. Pole skaidroja, ka nevienā vietā visu uzreiz nevarēs izdarīt: “No īpašumiem, ko pārdodam, mums paliek 25%, bet šogad divi ciemi – Lancenieki un Pienava – palika bez ielu apgaismojuma, jo Sadales tīkli noņēma stabus. Lai apgaismojumu atjaunotu, vajadzēja 47 000 eiro. Ja mums paliktu visa nauda no pārdotajiem īpašumiem, tad tas būtu liels ieguldījums abu pagastu attīstībā, un mēs daudz vairāk varētu attīstīt, bet par to naudu, kas mums tagad ir, nekad nevarēs izdarīt visu.”

Agita Puķīte