“Aizsargājamās alejas ir unikālas dabas un ainavu vērtības. Lai tās saglabātu, pārvaldes projekts biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai vienlaikus veica apjomīgus un  mērķtiecīgus apsaimniekošanas darbus vairāk nekā 20 % no visām Latvijas aizsargājamajām alejām. Diemžēl, aizvadīto gadu vētras nesaudzēja arī vairākas projekta laikā jau sakoptās alejas. Piemēram, Bukaišu, Vecmoku, Lubānas-Meirānu aleju, kurās eksperti pēcāk veica papilddarbus. Taču tas ļāva secināt, ka sakoptajos aleju posmos koki vētras spēj pārdzīvot labāk – tie neizgāžas, sistēmās nostiprinātās koku asis tiek noturētas un nenolūzt, jau laikus izzāģējot bīstamos un sausos zarus, vētru laikā izpaliek zaru lietus, kas var apdraudēt cilvēkus, īpašumus un satiksmes drošību,” skaidro projekta vadītāja Inga Hoņavko.

Pirms kopšanas darbu uzsākšanas arboristi secināja, ka aleju stāvoklis Latvijā ir ļoti atšķirīgs. Ir koptas alejas vai to posmi, vai tajos tiek veikti vismaz neatliekami darbi, lai novērstu bīstamas situācijas apdzīvotās vietās un pie nozīmīgiem ceļiem. Taču ir arī aleju posmi, kuros būtiski kopšanas darbi līdz šim nav īstenoti, un to stāvoklis daudzviet bija ļoti slikts. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu koki alejās pārsniedz 20 m augstumu, tie ir salīdzinoši veci, alejas atrodas līdzās valsts un vietējas nozīmes ceļiem, apdzīvotās vietās, kopšana prasīja augstu profesionalitāti no darbu veicējiem.

Lielākoties aleju kokiem ir izzāģēti sausie, bojātie un bīstamie zari, virs ceļu profila ir pacelti arī koku vainagi, lai tos nebojā autotransports un lai izceltu alejām raksturīgo tuneļveida efektu. Aleju posmi, kas pēdējos gadu desmitos nebija kopti, daudzviet bija pieauguši ar dažādu sugu jaunu koku sējeņiem un krūmiem, kas nomāca alejas kokus un degradēja to ainavisko vērtību. Diemžēl neapsaimniekošanas un koku dabiskas novecošanās dēļ alejās tika konstatēti arī bīstami koki. Eksperti šādām situācijām paredzēja dažādus risinājums – ja koks neapdraud cilvēku, satiksmes vai īpašumu drošību, koks tika atstāts. Savukārt, ja tika konstatēts kāds apdraudējums, kokus apzāģēja līdz drošam augstumam un uzstādīja speciālas koku stabilizācijas sistēmas. Tikai pavisam kritiskās situācijās bīstamos kokus nozāģēja. Turklāt lielākajos Lielplatones, Lielauces un Blankenfeldes aleju pārrāvumos kopumā iestādīti 50 jaunu koku dižstādi – liepas, ozoli un zirgkastaņas, šīm alejām raksturīgās sugas.

Aleju kopšanas darbi ir viena no pārvaldes īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana” (pilnais nosaukums “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”; Nr.5.4.3.0/20/I/001) aktivitātēm. Aleju inventarizācijas un apsaimniekošanas darbus pārvalde īsteno kopā ar projekta sadarbības partneriem: VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem, kuru pārvaldītajās teritorijās vai īpašumos alejas atrodas.

Projektā kopumā no 2021. gada līdz 2023. gada beigām plānots atjaunot aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā. Projekta kopējais budžets plānots 3,52 miljonu euro, no kuriem 85 % finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Plašāka informācija par projektu pieejama interneta vietnē  https://www.daba.gov.lv/lv/projekts/biotopu-un-sugu-dzivotnu-atjaunosana.