Konkursa mērķis bija aicināt jauniešus aizdomāties par to, kas veido iekļaujošu sabiedrību, un mudināt saskatīt un izprast līdzās esošo cilvēku dažādību – viņu vērtību, tiesības uz laimi, cieņu un līdzvērtīgu dzīvi. Skolēni varēja izvēlēties kādu no trīs tēmām – “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” vai “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”.

Atsaucība bija liela – tika iesniegti 369 oriģināli un interesanti darbi, ko rūpīgi izvērtēja profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā bija gan Labklājības ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju, gan komunikācijas un mediju pārstāvji.

“Lielā interese ir patiesi patīkams pārsteigums, jo tas pierāda, ka Latvijas jauniešiem rūp līdzcilvēki un iekļaujoša sabiedrība ar vienlīdzīgām iespējām visiem,” uzrunā atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis.

“Jauniešu iesniegtie darbi ir ļoti oriģināli, sirsnīgi un pārdomas raisoši, tāpēc izvēlēties uzvarētājus žūrijai nebija viegli. Prieks, ka Latvijas sabiedrību un nākotni veido tik talantīgi un radoši jaunieši! Ceram, ka dalība konkursā visiem darbu autoriem deva iespēju iejusties līdzcilvēku ikdienā un saprast, ka, tikai atbalstot citam citu, kopā varam būt spēks,” pauž Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Un tā

Nominācijā “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls,
2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ropažu vidusskolas audzēkne Loreta Avota,
3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Tukuma 2. vidusskolas audzēknis Marks Lavrinovičs.

Ko pats autors saka par savu darbiņu: “Bāreņa sapnis. Mans mākslas darbs ir par bērnu, kurš palika bez vecāku aprūpes un dzīvo institucionālajā ārpusģimenes aprūpē.

Sava mākslas darbā es izmantoju fotogrāfiju, kuras autore ir Lene Marie Fossen un kura ir pieejama https://www.pinterest.com/pin/lene-marie-fossen-lene-marie-fossens-portraits-of-refugee-children-on-the-greek-island-chios-captured-in-2015–504755070742514121/.

Bērns nesmaida un glezna ir uz melnbalta fona, jo augot institūcijā emocijas kļūst nabadzīgākas, nav dzīvesprieks. Bērns jūtas nevienam nevajadzīgs un pamests. Bērna vajadzības nevienam neinteresē. Tukšums visur!

Savukārt otru gleznas daļu es gleznoju košos toņos, lai parādītu par ko bērns sapņo. Bērns sapņo par mīlošu ģimeni, savām mājām. Bērns vēlas būt mīlēts, just kādam būt vajadzīgs. Bērnam ir vajadzīga uzmanība un mīlestība.

Šī tēma ir vienmēr aktuāla, it īpaši šobrīd, ņemot vērā kara darbības Ukrainā, jo uz Latviju ir atbraukuši bērni bez vecākiem, meklējot patvērumu, drošību un palīdzību. Bērni ir palikuši bez savām mājām, bez vecākiem un atvesti uz svešu zemi. Redzētais un pārdzīvotais tur, rada viņiem emocionālu stresu. Mēs kā sabiedrība varam daļēji atvieglot un palīdzēt pārvarēt šo satraukumu, piedāvājot atbalstu un draudzību.

Mīlestība un cieņa pret katru cilvēku ir visam pamats.”

Ar citiem konkursa darbiem var iepazīties: https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/