Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrā pašlaik vērtēšanai sakārtota dažādu krāsu un šķirņu ābolu izstāde. Augļi ir izņemti no glabāšanas kamerām, un tiek vērtēta gan to krāsa, gan garša, gan citi kvalitātes rādītāji.

Notiek divi pētījumi

Pūres pētnieki piedalās divos projektos – viens ir kopprojekts ar Igaunijas dārzkopības pētniekiem par ābolu glabāšanu gāzes vidē, kur izmēģinājumi jau notiek otro sezonu, un otrs projekts tiek realizēts kopā ar Latvijas Augļkopības institūtu. Gāzes kamerā notiek ābolu apstrāde ar metilciklopropēnu, kas bremzē ābolu nogatavošanos. Tiek meklēti varianti, vai kamerā likt ābolus tikko kā tie ir novākti, kā to iesaka Eiropas valstu pieredze, vai pagaidīt un darīt to vēlāk. Pieredze rāda, ka, piemēram, šķirnes 'Sinap Orlovsklij' ābols, izņemts no glabāšanas kameras, ir tikpat zaļš kā novākts. Tāpēc pastāv bažas, vai tādu veikalā kāds gribēs pirkt. Vēl jāpēta, kādā gatavības pakāpe ābols ielikts glabāšanā. Pētnieki tam vēl pārbaudīs garšas īpašības, bet mizas zaļā krāsa ir palikusi aizdomīgi izteikta, tāpēc, iespējams, pircējiem šķitīs, ka āboli ir skābi. Izmēģinājumi notiek ar 15 populārākajām šķirnēm, ko audzē lieldārzos.

Pirmo vērtēja ābolu krāsu. Vienai šķirnei āboli novākti dažādā gatavības pakāpē un ievietoti glabāšanai gāzes kamerā. Kad ābolus izņem no kameras, to krāsa, atkarībā no gatavības pakāpes novācot, var būt dažāda. Tiek pētīts arī uzglabāšanas ilgums un kvalitāte – lai āboli nesavīstu, nebojātos. Šādi uzglabājot, ābolus vismazāk bojā puves. Izmēģinājumi tiek veikti ar vairākām šķirnēm, bet, kā rāda rezultāti, ne visas tomēr labi glabājas kamerās – vienai, lūk, kā saka pētnieki, esot parādījies smaidiņš – ņemot ārā bija labi, bet pēc pāris dienām ābols saplīsa. Vēl tiks vērtēta no kamerām izņemto ābolu garša.

Lai ābolus saglabātu līdz jūnijam

Glabāšana gāzē dod iespējas saglabāt ražu līdz maijam, jūnijam. Pašreizējos apstākļos ābolus labi var pārdot līdz februārim, martam, un šī metode varētu būt nevajadzīga, bet pētniekiem jāiet solis pa priekšu situācijai – izaugs visi jauniestādītie dārzi, uznāks ražas gads, un būs vajadzība ābolus glabāt ilgāk. Sadarbība ar Igaunijas dārzkopjiem dod iespēju gūt plašāku ieskatu rezultātu apkopojumā, jo kameru skaits ierobežots, tātad daudzums, ko var izpētīt, arī ir ierobežots. Bet rezultātus saliekot kopā, apjoms kļūst plašāks. "Sadarbībā ar Augļkopības institūtu mēs uztaisām pie sevis 20 dažādus glabāšanas variantus, institūtā kameru ir mazāk. Viņi pie sevis ābolus sagatavoja, mēs tos glabājām un tad viņi ņem un taisa analīzes," stāsta pētnieks Jānis Lepsis. Te ir arī jautājums par ābolu gatavības noteikšanu. Pētniece Inese Drudze ir nonākusi pie secinājuma, ka īsti tie rādītāji, kurā āboli jāvāc, uzglabājot tos parasti augļu pagrabā, neatbilst, ja vēlas glabāt jaunajās tehnoloģijās. Lasītājiem, iespējams, liksies aizdomīgi, ka gāzes vidē glabāts ābols varētu gūt kādas cilvēka veselībai nevēlamas īpašības. I. Drudze to skaidro vienkārši: āboli tiek glabāti tieši tādā pat gāzē, ko mēs elpojam, tikai šajā gāzē ir stipri samazināts skābekļa daudzums un stipri paaugstināts ogļskābās gāzes saturs, kas ābolam neļauj elpot. Tas tiek iemidzināts, lai tā lēni, lēni gatavojas. Šķirnes uz šo metodi reaģē dažādi. Citai paliek brūna miza, citai šāda glabāšana patīk, bijis pat gadījums, kad vienai šķirnei izveidojās melleņu garša. Nav jau tā, ka visām šķirnēm augļi gāzu vidē glabājas labāk – glabājas gan labāk, gan sliktāk. Pasaulē visi importētie āboli tiek glabāti izmainītās gāzu vidēs, nekur vairs ābolus neglabā tā, kā mēs glabājam pagrabā. Diemžēl ar jaunām tehnoloģijām nākas arī zaudēt: gāzu vidē glabātos ābolus vieglāk transportēt, tie mazāk bojājas, bet tie zaudē savu labo aromātu, smaržu. "Tādējādi ir gan ieguvumi, gan zaudējumi, nekas jau nav ideāls," vērtē I. Drudze," bet kaitīgs šajos ābols nav nekas.

Pelna paši un palīdz pelnīt citiem

J. Lepsis stāsta, ka kopprojekts ar Igaunijas dārzkopjiem 50% apmērā ir Eiropas Savienības finansēts, otra puse līdzekļu pašiem jāpieliek klāt. Bet sadarbība ar Augļkopības institūtu ir valsts pētījumu programma. Pētījumu centram ir līgumi par pētījumiem, kas ir no valsts finansēti, tiek pelnīts arī ar konsultācijām, tādējādi daļu no nopelnītā var izmantot Eiropas Savienības projektā. Ja projektu finansē valsts, tad rezultāti ir publiski un tos saņem visi augļkopji Latvijā bez maksas. Paralēli ābolu pētījumiem līdzīgs projekts notiek arī par dārzeņu uzglabāšanu gāzes kamerās, kur ar saviem līdzekļiem piedalās konkrēts dārzeņu audzētājs un kur valsts finansējums nepārsniedz pusi. Tur nu pilnīgi visi rezultāti publiski nebūs pieejami, jo konkrētais ražotājs, kas piedalījās projektā, par kaut ko ir samaksājis un ir ieinteresēts, lai viņa finansētos rezultātus neizmantotu citi, kuri neko par to nav maksājuši. Dārzeņu projektā piedalās SIA «Baltijas dārzeņi», kam apjomi ir pietiekami lieli un, ja var gūt kaut nelielu uzlabojumu glabāšanas laikā, tad tas jau viņiem dod labus ienākumus un izmēģinājumos ieguldītā nauda sevi ir ne tikai atpelnījusi, bet devusi arī papildu peļņu.