Pateicības rakstus saņēma tūristu apmešanās vietas, gidi, maršrutu izstrādātāji, tūrisma inventāra nomas pakalpojumu nodrošinātāji, ēdināšanas uzņēmumi un daudzi citi, pateicoties kuriem ĶNP nesen atkārtoti ieguva EUROPARC Federācijas izstrādāto hartas sertifikātu jeb kvalitātes zīmi.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs klātesošajiem pasākuma dalībniekiem uzsvēra, ka ilgtspējīga tūrisma attīstības pamatā ir visu pušu cieša savstarpēja sadarbība. Lai to paveiktu, ir nepieciešama pastāvīga komunikācija un sadarbība, gatavība pielāgoties un meklēt bieži vien nestandarta risinājumus kopīgo mērķu sasniegšanai, apzinoties galveno –bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības ir gan cilvēka labklājības, gan teritorijas kā tūrisma magnēta pamats. Tieši sadarbības aspektu pērn jo īpaši vērtēja komisija, izskatot ĶNP un citu pretendentu atbilstību Eiropas ilgtspējas tūrisma hartas sertifikātam.

Papildu daudziem citiem ieguvumiem Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas statuss ir veicinājis arī vairāku nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu ĶNP teritorijā, tostarp Ķemeru vēsturiskā kūrorta atjaunošanu Jūrmalas valstspilsētā, kā arī piekrastes labiekārtošanu un jaunu tūrisma maršrutu veidošanu Tukuma novada piekrastes ciematos (Ragaciemā, Lapmežciemā un Bigauņciemā). Ilgtspējīga tūrisma mērķis īpaši aizsargājamās dabas (ĪADT) teritorijās atbilstoši hartas principiem ir nodrošināt teritorijā esošo vērtību aizsardzību, vienlaikus maksimāli izmantojot šo vērtību milzīgo potenciālu sabiedrības izglītošanā, vietējās ekonomikas veicināšanā un citās jomās.

Tāpat pasākumā tika ieskicēti galvenie virzieni ilgtspējīga tūrisma tālākai attīstībai ĶNP, tostarp aicinot uzņēmējus pieteikties hartas sertifikāta saņemšanai individuālā līmenī, pilnveidojot apmeklētāju monitoringa sistēmu un veidojot jaunus, kopīgus, dabai draudzīgus tūrisma piedāvājumus.

Eiropas ilgtspējīga tūrisma harta ir praktisks vadības rīks, ko tūrisma plānošanai aizsargājamās dabas teritorijās piešķir EUROPARC Federācija – lielākā ĪADT organizācija Eiropā. ĶNP hartai pirmo reizi pievienojās 2012. gadā. Patlaban ĶNP ir vienīgā teritorija Latvijā, kurai piešķirts hartas sertifikāts. Igaunijā šādu sertifikātu saņēmuši trīs nacionālie parki, bet Lietuvā – viens. Kopumā Eiropā šāds sertifikāts piešķirts 94 ĪADT. Plašāka informācija vietnē https://www.europarc.org/sustainable-tourism/.

ĶNP ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt šeit esošās dabas un kultūrvēstures vērtības, kūrortoloģiskos resursus, kā arī veicināt dabas izglītību un aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus. Parks glabā daudzas retas dabas vērtības – neskartus augstos sūnu purvus, mitros melnalkšņu mežus, palieņu pļavas ar savvaļas zirgiem un govīm, kā arī ūdensputniem bagātus piejūras ezerus. Nacionālā parka centrālo daļu aizņem plaši augsto sūnu purvu masīvi. Tā ir īpatnēja pasaule bez ceļiem un takām – sūnu karaļvalsts ar mazām priedītēm, gariem, līkumotiem ezeriņiem un savdabīgu putnu un augu valsti.