Jau Lapmežciema novada domes sēdē janvārī ap jautājumu par nelikumīgo būvniecību «Mežbeltēs» risinājās ilgas, neauglīgas debates. Deputāti nespēja pieņemt lēmumu un nosprieda, ka uz nākamo sēdi jāizsauc «Mežabeltu» īpašnieks, lai saņemtu konkrētākus paskaidrojumus. Lieta tāda, ka īpašumā drīkstēja būvēties tikai uz veco ēku pamatiem, jo tas atrodas Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības zonā.

Zemes īpašnieki Ilze un Vitālijs Žerdiņi jauno ēku uzbūvējuši lielāku un citā vietā. Turklāt arī ēkas novietojums neatbilst projektam, tādēļ Vides un komunālo lietu komitejas vadītājai Valdai Pētersonei radušās šaubas, ka jaunā ēka varētu būt neatļauti tuvu apakšzemes komunikācijām – spiedvadiem un gāzes vadam. Sēdes laikā deputāti konstatēja, ka zemes gabala topogrāfijas plāns ir novecojis.

Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī sēdē deputātus iepazīstināja ar 2008. gada 28. janvāra Ventspils reģionālās vides pārvaldes atbildi, ka īpašniekiem atteikts izsniegt tehniskos noteikumus dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas atjaunošanai «Mežabeltes», jo šī darbība ir pretrunā Ministru kabineta 2004. gada 7. februāra noteikumiem (pirms būvniecības uzsākšanas bija jāizsniedz rakstisks iesniegums pārvaldei, kuras teritorijā paredzēts būvēties).
E. Pētersons uzskata, ka deputāti atļāvuši celtniecību uz 40 kvadrātmetriem, uz vecajiem pamatiem. Konstatēts, ka māja uzbūvēta novirzīti no pamatiem un lielāka. Dokumenti apliecina, ka ne Ventspils vides pārvalde, ne Ķemeru Nacionālais parks nav atļāvis būvēt lielāku māju.
Tā kā tas netika ievērots, 3. janvārī tika pārtraukta būvniecība, noformēts administratīvais protokols, ko izskatīja administratīvajā komisijā, un uzlikts naudas sods Ls 500. "Mums nu ir jālemj, ko darīt: nojaukt vai nenojaukt," retoriski pagasta padomes sēdē sacīja E. Pētersons. Viņš arī skaidroja, – kopš pārtraukta būvniecība, faktiski darbi nav pārtraukti.
Deputāti vienojās ar V. Žerdiņu, kad aizbraukt un nofiksēt, kādā stāvoklī ir iekšdarbi un vai tie turpinās. E. Pētersons kā iespējamo problēmas risinājumu piedāvāja šādu scenāriju: "Ja pieņem lēmumu nojaukt, tad būvētājam ir iespēja pārsūdzēt jautājumu rajona administratīvajā tiesā. Ja mūsu lēmums nav pareizs, tad mums jāpieņem lēmums – legalizēt vai nelegalizēt. Ja mums ir taisnība, tad nākošais process – jāuzdod īpašniekam novērst, ja viņš to nedara, tad jārīko konkurss uz nojaukšanu un jādara tas no pašvaldības budžeta un jāpiedzen attiecīgie izdevumi."
Deputāti jautāja Būvvaldes vadītājam Robertam Kozlovskim, kāda ir viņa nostāja. R. Kozlovskis atbildēja, ka viņam esot tāda pat nostāja kā «Konstantos» un Granstkalnu ielā 8, kur celtniecību legalizēja, kaut gan apstākļi ir tādi paši.
Deputāti Olita Ulmane izteica repliku, ka tad jau vispār nav vērts spriest un visiem viss jāatļauj. Vairāki deputāti izteica sašutumu, ka viņus spiež pieņemt nelikumīgus lēmumus.
Deputāti nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz V. Žerdiņš iesniegs Būvvaldē īpašuma «Mežabeltes» topogrāfiju, kas atbilst pašreizējai situācijai; uzdot būvinspektoram Lidvaldim Lukševicam katru ceturtdienu 9.00 apsekot nekustamo īpašumu, noformējot apsekošanas aktu ar fotofiksāciju.
V. Žerdiņš skaidroja, ka viņš savu vainu atzinis un administratīvo sodu Ls 500 jau samaksājis. Viņš uzskata, ka jautājuma risināšanā V. Pētersonei esot personīgā ieinteresētība, jo abu īpašumiem esot kopīga robeža. Viņš apsver iespēju vērsties tiesā.