Slampes senioru deju kolektīva «Jumis» dalībniece Vanda Langmane dejo jau 74 gadus, bet Jānis Rundāns ir šo Dziesmu un deju svētku vecākais dalībnieks dejotāju vidū.

Labi, ka dejoju!

Vanda Langmane dejot sākusi 1944. gadā – privātajā baletstudijā pie Helēnas Tangijevas-Birznieces: “Vajadzēja jau tālāk iet uz baletskolu, bet kāds ģimenei tuvs cilvēks no baleta teātra teica, ka balerīnām esot grūti ar kājām, tāpēc esmu laimīga, ka uz turieni neaizgāju, jo tad es nebūtu tik ilgi dejojusi. Pēc baletstudijas turpināju dejot kolektīvā Amatu ielā Rīgā («Dzintariņš» tad vēl nebija nodibinājies), bet pēc tam – līdz 1953. gadam – Pionieru pils Tautas deju kolektīvā «Uguntiņa», kuru vadīja Audiona Līventāle. Kad iestājos tehnikumā, deju kolektīvu tur vadīja slavenais Osvalds Štrauss, horeogrāfs un deju svētku virsvadītājs, bet pēc tehnikuma dejoju Latvijas lauksaimniecības akadēmijas Tautas deju kolektīvā «Kalve» – pie vadītājiem Viļa Ozola, Maijas Salzirnes un Rolanda Juraševska. Kādu brīdī dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvs «Ritums», un vienu gadu pat biju vadītāja Zaļenieku vidējās paaudzes deju kolektīvam, ar kuru 1985. gadā aizbraucām uz Dziesmu un deju svētkiem. Bet tālāk – tālāk šie jau ir septītie svētki kopā ar slampeniekiem un kopumā man šie ir 14 svētki – no 1955. gada.” Vaicāta, kāds ir šo svētku repertuārs un kāds tas ir salīdzinājumā ar senākiem svētkiem, V. Langmane atzina, ka tas ar katru gadu paliek grūtāks un dejas ātrākas: “Mums nav viegli, jo gadu ziņā mēs esam vieni no vecākajiem. Bet palīdz tas, ka dejošana ir mūsu sirdslieta; neviens uz to nespiež – tā ir mūsu dzīves jēga. Katrs no mums ir savā profesijā nostrādājis garus gadus, bet deja ir tā, kas mūs vieno un kas mums palīdz būt mundriem. Ja es nedejotu, es nezinu, vai maz vēl staigātu (smejas).”

Dejā – jau 60 gadi

Savukārt Jānis Rundāns dejo 60 gadus – no 1958. gada. Pirmais kolektīvs bijis Tukumā – Patērētāju biedrību savienības deju kolektīvā pie Zentas Sproģes: “Tur dejoju līdz 1975. gadam. Pēc tam pats vadīju kolektīvus kolhozā «Dzimtene» (Tumē) un pēc tam Ļeņina kolhozā Ozolniekos – kādu laiku ar šo jauniešu deju kolektīvu pat bijām pirmie rajonā; piedalījāmies arī Dziesmu un deju svētkos. Toreiz, padomju laikā, atceros, kolhozs maksāja dienas maksu, šķiet, piecus rubļus. Vēl esmu kolektīvus vadījis Irlavā, «Darba sparā», kā arī Ozolnieku skolā, Pūrē, Zelmenī utt. Un pēc tam 1996. gadā, kad uz laiku biju dejošanu pārtraucis, Zenta Sproģe mani kā pazīstamu dejotāju pierunāja dejot senioru kolektīvā Slampē, un tā līdz šim laikam es dejoju.” Vaicāts, vai nav grūti dejot, ja gadu skaits jau ir pāri 80, Jānis Rundāns saka, ka nē, drīzāk patīkami: “Tikai pateicoties dejošanai, arvien vēl varu būt kolektīvā!”