Kultūras komisijas vērtējumā balvu nominācijā “Debija KULTŪRĀ” saņēma Jaunsātu “Garkroga” saimnieku organizētais pasākums “Baltu vienības diena”. Dobeļu ģimenes rīkotais pasākums pulcēja plašu apmeklētāju skaitu un pārsteidza ar lielisko atmosfēru un pārdomāto programmu. Apmeklētājiem bija iespēja vērot Baltijā lielāko viduslaiku katapultu, kuru “Garkroga” saimnieks kopā ar domubiedriem uzbūvēja pēc savas iniciatīvas. Vēstures restauratoru kluba “Rodenpoys” dalībnieki teatralizētā izrādē iepazīstināja ar seno cīņu mākslu, iesaistot arī skatītājus. Bērnus priecēja viduslaiku spēles, darbnīcas un izjādes ar zirgiem. Balvai bija nominēta arī Liene Behmane ar grāmatu “Kaķa Semanuela piedzīvojumi” un Liene Bēniņa ar grāmatu “No deju studijas līdz skolai”.

Tukuma novada “Digitālais KULTŪRAS notikums” balvu ieguva audio gids “Tukums – dārzu pilsēta”, kas izskanēja Kandavas vīna nama retro auto Tukuma novada svētku laikā. Tas atklāja, cik zaļa un koša bijusi Tukuma pilsēta, kur dārzniecības tradīcijas iesakņojušās gan profesionālajās saimniecībās, gan tukumnieku mazdārziņos. Maršruts veda cauri Vecpilsētai un tuvākajiem mikrorajoniem, iepazīstinot ar pilsētas vēsturi no 19. gadsimta. Tajā īpaši uzsvērts, ka gandrīz katram tukumniekam savulaik bija dārziņš vietās, kur šobrīd slejas daudzdzīvokļu mājas. Šajā nominācijā uz balvu pretendēja arī A.Valteres tautasdziesmas aranžējuma videoklips VPDK “Ozolāji” izpildījumā, kā arī interaktīvi literārais piedzīvojumu maršruts “Baltā vilka ceļš mājup”.

Balvu “Inovācija KULTŪRĀ” saņēma laikmetīgās dejas festivāls “Atspulgs kustībā”, kas pārsteidza skatītājus ar jaunām vēsmām un oriģinālām horeogrāfijām Tukuma pilsētvidē. 13 mazās formas deju izrādes un atspulga meklējumi dabā norisinājās dažādās vietās – Pilsētas parkā, Brīvības laukumā pie vides instalācijas “Kungs Tukums” un Pils ielā 13, bijušā keramikas ceha pagalmā. Festivāls pulcēja daudz mākslinieku un piedāvāja elpu aizraujošus priekšnesumus, tostarp akrobātisku šovu Melnezera priedēs un dejas smiltīs. Šīs balvas saņemšanai tika nominēts arī Chris Noah akustiskais koncerts uz Jaunpils dzirnavu ezera saullēktā un koncertuzvedums “Jāņu nakts mistērija” Tukumā.

Par nozīmīgu un valstiski svarīgu tradīciju kļuvis Barikāžu atceres dienas pasākums Grenču ciemā, Zemītes pagastā, kas šogad ieguvis balvu nominācijā “Kopienas KULTŪRAS pasākums”. Kopš 2009. gada šo pasākumu vada un organizē Guntis Gulbis kopā ar Grenču ciema iedzīvotājiem, kuri paši, patriotisma un entuziasma vadīti, rūpējas par tā norisi. Pasākums pulcē apmeklētājus ne tikai no Zemītes pagasta, bet arī no citiem novadiem, veicinot vēstures piemiņu un patriotisma stiprināšanu jaunajā paaudzē. Šī tradīcija apliecina kopienas spēku, vienotību un vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Šajā nominācija tika izvirzīti arī notikumi – Dzintara ciematam – 75, kas norisinājās Pūres pagastā, Dzintara ciemā, kā arī labdarības koncerts “Gaismas tilts” Engures evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Balvu “Individuālais sasniegums KULTŪRĀ” ieguva horeogrāfe Sonora Grīnberga par Kandavas deju skolas koncertuzvedumu “No sirds uz sirdi”, kas veidots pēc H.K. Andersena pasakas “Sniega karaliene” motīviem mūsdienu interpretācijā. Vairāku mēnešu laikā tapušais uzvedums apvieno dažādu vecuma grupu dejas, muzikālas pārejas un dejotāju balsu ierakstus, radot īpašu atmosfēru. Horeogrāfiski un dramaturģiski izstrādātais stāsts ļauj skatītājiem sekot līdzi pasakas notikumiem, padarot to saprotamu un emocionāli aizraujošu caur kustību un mūziku. Apbalvojumam tika izvirzīta arī dejotāja Evelīna Bēniņa, kas izcīnīja 1. vietu “Lithuanian Cup 2024” improvizācijas kategorijā “Modern SOLO PRO” un rakstniece Liene Millere, kura pārstāvēja Tukumu prozas lasījumos un guva uzvaru Latvijas Mediju konkursā.

“KULTŪRAS spēka kolektīvs” nominācijā uzvaras laurus plūca Tumes jauktais koris, kas atzīts par 2024. gada labāko jaukto kori Tukuma novadā. Kolektīvs guvis starptautiskus panākumus, iegūstot zelta diplomu koru konkursā Gdaņskā, un aktīvi koncertējis novadā. Koris piedalījies pirmajos Ķiģeļu dziesmu svētkos Smārdē un festivālā “Saldus Saule”, kur uzstājās kā pavadošā grupa Fēliksam Ķiģelim. Uz balvu pretendēja arī Kandavas Kultūras nama amatierteātris un sieviešu koris “Noktirne”.

Balvu nominācijā “Mazais KULTŪRAS pasākums” ieguva Aldoņa Kalniņa dziesmu dārzs – īpašs koncerts komponista dārzā Plieņciemā, “Krastkalni”, kur godinot izcilo latviešu komponistu viņa simtgades priekšvakarā, Marta un Ločmeļu/Kalniņu ģimene sarīkoja mākslinieciski bagātu pasākumu, kādu Plieņciems vēl nebija pieredzējis. Ainaviskajā sētā, zem kuplajām ābelēm, sanākušie baudīja Agneses Egliņas klavierspēli, Katrīnas Paulas Felsbergas dziedājumu un Gerdas Lapoškas dzejas lasījumus, ļaujoties smalkajam skaņu un emociju plūdumam. Šajā nominācijā bija izvirzīti arī citi nozīmīgi notikumi – koncerts “Brūnas naktis”, kurā Tumes jauktais koris muzicēja kopā ar instrumentālo trio “Tango Eterno”, kā arī “Open Stage” (Atvērtās skatuves) pasākumu cikls Tukku Magi pagalmā Tukumā, kas deva iespēju jaunajiem māksliniekiem parādīt savu talantu.

Par 2024. gada “Lielais KULTŪRAS pasākums” atzīts lieluzvedums “Precību tirgus atkal Tukumā”, kas norisinājās Durbes estrādē Tukuma novada svētku ietvaros. Tajā tika iedzīvināta senā un agrāk tik ļoti populārā “Precību tirgus” tradīcija, ar dziesmu un deju palīdzību izspēlējot pirms 100 gadiem notikušas ainiņas Tukumā. Uzvedumā satikās Tukuma novada koru un deju kolektīvi, tautas lietišķās mākslas studijas, solisti un aktieri – kopā ap 2000 dalībnieku. Uz šo balvu pretendēja arī divi spilgti un emocionāli bagāti notikumi – Pirmie Latvijas Roka Dziesmu svētki Džūkstē un šovs “Dejo kā zvaigzne Kandavā”, kas Kandavas vecpilsētas Promenādē aizrāva skatītājus ar krāšņiem priekšnesumiem.

“Gada notikums KULTŪRĀ” tika noskaidrots sabiedrības balsojumā sociālajā medijā “Facebook”, kur ikviens varēja atdot savu balsi par 2024. gada izcilāko kultūras notikumu. Ar 372 balsīm šo titulu ieguva notikums – Senās uguns nakts Engurē, kur valdīja miers, uguns siltums, kopības sajūta un sirsnība Queentessence un Riharda Saules muzikālā priekšnesuma pavadībā. Tāpat maģisku un neaizmirstamu atmosfēru radīja pārgājiena dalībnieki, kuri ar lāpām iesoļoja pludmalē, kur norisinājās uguns šovs un koncerts. Senās uguns nakts būtība ir vienotība un saikne starp Baltijas jūras tautām, ko simbolizē tūkstošiem iedegtu ugunskuru jūras krastā.

Šai nominācijai bija izvirzīti vairāki nozīmīgi notikumi, kas bagātinājuši novada kultūras dzīvi. Starp tiem bija jaunā rakstnieku rezidence “Zīlītēs” Smārdē, kas piedāvā radošu vidi literatūras attīstībai, un laikmetīgās dejas festivāls Tukuma pilsētvidē “Atspulgs kustībā”, kas iedzīvināja pilsētas ielas un laukumus ar kustību mākslu. Tāpat uzmanību izpelnījās lieluzvedums “Precību tirgus atkal Tukumā” Durbes estrādē, kas atdzīvināja tradīcijas un radīja kopības sajūtu. Nozīmīgs notikums bija arī R. Dubras skaņdarba “Tristis est anima mea” pirmatskaņojums Tukuma ev. lut. baznīcā, sniedzot klausītājiem dziļu muzikālu pieredzi, savukārt starptautiskais baleta kamerfestivāls “Kurzemes klasika 2024” Jaunmoku pilī pulcēja izcilus dejotājus un baleta cienītājus. Noslēdzoties balsošanai, par sešiem kultūras notikumiem tika nobalsots ar 1302 īkšķīšiem.

Par Mūža ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā un nacionālā kultūras mantojuma tradīciju stiprināšanā pasākumā tika godināta Gunta Krecere.

Saruna ar balvas saņēmēju lasām piektdienas, 28. februāra laikrakstā ŠEIT========>>>>>>>>>>>>>>