Sestdien, 14. jūlijā, kad Tukums godināja rozes, Irlavas bērnu namā kopā sanāca tie, kas šeit pavadījuši bērnību, skolas gadus un daudzi – arī visu savu mūžu. Salidojuma, un runā, ka tāds Latvijā noticis pirmoreiz, idejas autori – nama direktore Sanita Auziņa un bijušie audzēkņi – sporta entuziasts Tālivaldis Krūmiņš un kinologs, vēsturnieks un kinologs, bijušais policists Jānis Pavlovskis.

Uz pasākumu bija ieradušies vairāki simti bijušo audzēkņu un darbinieku. Neiztrūkstoši svētku dalībnieki bija arī tie šī brīža bērnu nama-patversmes audzēkņi, kas namā bija palikuši arī vasarā. Visapkārt valdīja atkalredzēšanās prieks, prieks, ka tomēr ir kāda vieta, kam reiz esi bijis piederīgs, kur tevi atceras un kur vari atkal iegriezties. Daudziem no sanākušiem Irlava ir bijusi vienīgās bērnības un agrās jaunības mājas, kas vispār bijušas…

Bija arī pasākuma dalībnieki, kam atmiņas par bērnu namā pavadīto laiku, kā izrādās, nav tās, ko gribētos atcerēties vēl un vēl. Tā jau pēc salidojumu uz redakciju piezvanīja Vijas kundze un, jautāta par iespaidiem un šodienas sociālo politiku, pastāstīja: ”Laikam biju salidojumā vecākā, tāpēc nevienu no sava laika cilvēkiem nesatiku… Neslēpšu, man laiks bērnu namā bija ļaunākais mūžā. Es tajā nonācu, jau būdama liela meitene. Biju nākusi no mājām, biju redzējusi citu dzīvi, tāpēc raudāju dienām… Nē, mani te neviens nespīdzināja, badā gluži nemērdēja, bet tā bija dzīve iestādē! Ie-stā-dē! Viss pēc reglamenta, ko nedrīkstēja neievērot!… Tās nebija mājas! Bet es saprotu, tas bija pēckara laiks, iespējams, bērnu nami pat izglāba daudzu dzīvības. Bērnu namā un Irlavas skolā man bija brīnišķīgi skolotāji, kas ļoti daudz iemācīja. Bet šodien… Nē, manuprāt, miera apstākļos ir jāmeklē citas iespējas, kā palīdzēt nelaimē nonākušu ģimeņu un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.”

Bet, atgriežoties pie pasākuma, tajā bija daudz prieka un daudz, daudz atmiņu, kas mijās ar šī brīža audzēkņu priekšnesumiem un noslēdzās ar bijušā nama direktora Anda Švāna un tagadējās skolotājas Agritas Aleksejēnokas spēlēto balli, kā arī ar apņemšanos – šādi salidojumi jārīko biežāk un – regulāri!

Vairāk lasiet piektdienas, 20. jūlija, laikraksta numurā ŠEIT