Lai arī nu jau kāds laiks pagājis, kopš Zemgales kultūras pilij ielikti jauni logi, kaislības ap vecajiem – alumīnija, nerimst. Ir viedoklis, ka logu atdošana bez atlīdzības būvniekiem bijis galēji nesaimniecisks solis. Ļaudis nemierā arī ar pašvaldības vadītāja Jura Šulca skaidrojumu par to, ka tas atzīts par lietderīgāko risinājumu («NTZ», 17. februāris «Kur palika alumīnija logi?»).

Lai tiktu skaidrībā, kāpēc pieņemts tieši šāds lēmums, izvaicājām Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītāju Visvaldi Girgensonu. Viņš skaidroja, šis jautājums tiešām ticis daudzkārt pārrunāts, turklāt jau pirms iepirkuma organizēšanas, taču pieņemts lēmums uzticēt šo darbu ģenerāluzņēmējam – SIA «Skonto būve». Tas darīts gan tehnisku apsvērumu dēļ, gan "laika" dēļ, jo iepirkums kavējies un darbus nācies veikt ātrā tempā.

– Vai jūs vērtējāt, kādu naudu varētu iegūt, ja paši nodotu logus?

– Mēs šādu iespēju apsvērām, taču izlēmām, ka tas mums nav pa spēkam. Rēķiniet, pils logi ir četrus metrus augsti – tos taču nevar tik vienkārši izņemt. Stikli vien bija 4 mm biezi. Nevar izsist stiklus, tad izņemt rāmjus, kā varbūt kāds iedomājās, jo – kas tad te apkārt notiktu?! Ja visu darītu paši, mums tāpat būtu jāalgo kāds uzņēmums un jāmaksā cilvēkiem alga, jāīrē konteiners, jāīrē pacēlājs, jāalgo transports aizvešanai. Turklāt mēs nevaram cilvēkiem bez zināšanām un pieredzes uzticēt darbu, kas viņus var apdraudēt. Tieši tāpēc arī nedrīkstējām iesaistīt simtlatniekus.

– No vietējo puses tomēr izskanējis viedoklis, ka labāk būtu iesaistījuši savus cilvēkus…

– Es zinu, ka ir šāds viedoklis. Tieši tāpēc, lai nebūtu nekādu problēmu, runu un pārmetumu, ka kāds kaut ko paņēmis un aiznesis mājās, kādam ticis vairāk vai mazāk, izlēmām visus darbus no viena gala līdz otram uzticēt firmai, kas uzvarēs konkursā – iepriekš nezinot, kura tā būs. Taču tāpat jau problēmu netrūka – brīžiem uz vietas strādāja ap 100 cilvēku no dažādiem apakšuzņēmumiem, šis tas arī pazuda, bet firma par to bija atbildīga, jo pati algoja apsardzi.

– Vai bijāt rēķinājuši, cik daudz alumīnija logu rāmjos ir?

– Nē, tādu aprēķinu mums nebija.

– Saka taču, ka alumīnijs ir mūžīgs, kāpēc vajadzēja logus mainīt?

– Pats metāls jau ir mūžīgs, bet ne logu konstrukcijas – nebija kārtīga blīvējuma, tāpēc siltumu tās neturēja. Renovācijas laikā logu ailas siltināja no iekšpuses un ārpuses, jo, kā rādīja siltuma zudumu mērījumi, tieši ap logiem, zem palodzēm tie ir vislielākie. Nav jau māksla nomainīt logus, bet jāskatās, lai tas tiktu izdarīts kvalitatīvi. Te katrs logs atšķīrās, katra aila bija atšķirīga, tāpēc no jauna tika mērīta.