Daudzās valsts un pašvaldības iestādēs 2009. gads saistās ar tā saucamā taupības režīma ieviešanu. Diemžēl ekonomiskā krīze skārusi arī sportu. Ciešāk jostu jāsavelk arī Tukuma Sporta skolas pārstāvjiem. Par to intervijā pastāstīja Tukuma sporta skolas direktors Aivars Bindemanis.

– Cik lielā mērā, salīdzinājumā ar 2008. gadu, Sporta skolā samazināts budžets?

– Samazinājums ir diezgan liels – jo procentuāli šogad budžets mazāks par trešo daļu. Ja ņem vērā, ka daudzas izmaksas valstī ir kļuvušas lielākas, tā nav precīza ziņa. Visiem skolas pedagogiem algas samazinātas par 25%. Štata vienības neesam likvidējuši (joprojām pie mums strādā vairāk nekā 20 cilvēku), bet stundu skaits katram kļuvis mazāks.

Kā vēl tiek taupīti līdzekļi? Nepērkam jaunu inventāru u. c. jaunas lietas. Faktiski nebrauksim vairs ne uz vienu komercturnīru, tikai uz oficiālajām LR čempionāta spēlēm un sacensībām, jo tiek taupīta degviela. Treniņprocess gan pagaidām nav samazinājies. Skaidrs ir viens – ja agrāk mēs pat pieļāvām varbūtību, ka sporta skolā varētu darboties vēl kāds cits sporta veids, tad tagad mums ir ļoti jāskatās, lai nesamazinātu sporta nodaļu skaitu…

– Vai treniņu stundu skaits neietekmēs audzēkņu sportiskos rezultātus?

– Vispirms jāpasaka paldies mūsu treneriem, jo neviens no viņiem algas samazinājuma dēļ nav metis plinti krūmos. Treneri mums ir ļoti lieli entuziasti, kas mīl savu darbu. Dzirdēts gan, ka Latvijā ir vietas, kur no darba sporta skolā aizgājuši treneri, kā arī ir samazināts grupu skaits. Jā, iespējams, dažviet Latvijā (pagaidām Tukumā vēl ne) bērni sporta vietā nu izies ielās… un – sekas mēs redzēsim vēlāk.

– Varbūt bērnu – sportistu – atbalstīšanā var iesaistīties bērnu vecāki, kas, piemēram, ar saviem līdzekļiem varētu atbalstīt viņu došanos uz turnīriem?

– Arī vecākiem neklājas viegli, jo ir arī tādi, kas palikuši bez darba. Protams, pastāv iespēja, ka vecāki finansiāli varētu atbalstīt jauno sportistu došanos uz šiem komercturnīriem. Tukuma futbolistu vecāki šobrīd jau tā dara, tāpēc šāda pieredze nav sveša. Skaidrs, ir arī tas – ja sarūk sacīkšu skaits, tad bērniem zūd motivācija trenēties. Ja jaunais sportists neredz treniņnodarbības, darba augļus – savu izaugsmi, kas izpaužas sacīkstēs, tad viņa "apetīte" uz treniņiem mazinās.

– Iepriekšējās intervijās jūs stāstījāt par nākotnes sapņiem, ka Sporta skolas audzēkņiem būtu nepieciešama jauna zāle treniņiem…

– Jā, Tukumā sen bija nepieciešana jauna halle, bet par to, kā sapratu, nu var aizmirst. Laikam tā saucamie treknie gadi pie mums beidzās par ātru.

– Ekonomiskā krīze sekas atstājusi arī uz LR jauno talantu kalvi – Murjāņu Sporta ģimnāziju, kur trenējušies arī Tukuma sportisti.

– Jā, ir dzirdēts, ka Murjāņu Sporta ģimnāzija nonākusi finansiālās grūtībās. Lai gan pēdējā laikā par Murjāņu Sporta ģimnāzijas produktivitāti dzirdēti dažādi viedokļi (to vidū arī ne tie labākie), šī ziņa, protams, nav iepriecinoša.

– Cik audzēkņu šobrīd mācās sporta skolā?

– Šobrīd Tukuma Sporta skolā joprojām mācās 530 audzēkņi (ieskaitot arī interešu izglītības sfērā atbalstītās sporta sekcijas). Par tālāku nākotni varēsim runāt tikai pēc 2008./2009. mācību gada beigām.

Sporta kompleksā sacīkstes notiek pēc plāna

Tukuma Sporta un atpūtas kompleksa direktors Andris Kopiņš uzsvēra, ka taupības režīms darbojas arī šajā pašvaldības iestādē, lai gan sacīkstes tiek rīkotas pēc iepriekš sastādīta plāna.

Nevarēs atļauties remontus

A. Kopiņš neslēpj, ka nedaudz samazinājies sportot gribētāju skaits (mazāk dalībnieku nu startē Tukuma iestāžu un uzņēmumu sporta spēlēs), tomēr visas sacīkstes un treniņi notiek pilnā apjomā: "Ja rēķinām izdevumus, 2009. gadā kompleksā noteikti nevarēsim atļauties veikt nekādus remontdarbus. Tie pat netiek plānoti. Ceram, ka pietiks līdzekļu, lai varētu atļauties nomaksāt visus komunālos maksājumus. Iespējams, samazināsim sacīkšu balvu fondu. Turklāt visiem dalībniekiem, kas vēlas piedalīties turnīros, visticamāk, būs jāmaksā dalības maksa, ko dažu sporta veidu pārstāvji jau dara tagad. No šīs dalības maksas segsim elektrības izmaksas un komunālos maksājumus. Vasarā, kā iepriekš plānots, notiks arī ielu basketbola turnīra seriāls, tomēr rūpēsimies par to, lai startētu tikai tie grupu pārstāvji, kur, vadoties pēc 2008. gada, bija kuplāks dalībnieku skaits (2008. gadā bija dažas grupas, kur spēlēja tikai viena vai divas komandas). Samazinot grupu skaitu, ietaupīsim līdzekļus. Ja būs sportot gribētāji, kompleksā notiks arī vēl citādas sacīkstes. Kur gan citur, ja ne sporta aktivitātēs cilvēks var atpūsties no sūrās ikdienas un stresa."