Pirmajā Pasaules kausa izcīņā piedalījās tikai 13 komandas, bet 2026. gada finālturnīrā jau paredzama 48 komandu dalība. Futbols ir kļuvis par globālu sportu, taču vairāk ne vienmēr nozīmē labāk.

Pasaules kausa izlašu skaits nav bijis konstants lielums. Pirmajā finālturnīrā piedalījās 13 valstis, kuras piekrita izmēģināt spēkus šajā tobrīd vēl jaunajā un nezināmajā turnīrā, bet divos nākamajos turnīros bija pa 16 izlasēm, vismaz tā bija paredzēts, bet Austrija beigās tomēr izstājās no 1938. gada Pasaules kausa, atstājot to ar 15 izlasēm. Tolaik viena no galvenajām problēmām bija ceļošanas iespējas – Dienvidamerikas izlasēm nebija lielas motivācijas un arī īpaši daudz līdzekļu, lai atļautos šādu ekstravaganci, proti, doties uz mēnesi ilgu turnīru Eiropā. Tikai Brazīlija piedalījās gan 1934., gan 1938. gada finālturnīrā.

Arī pēc Otrā pasaules kara finālturnīrā spēlēja 16 izlases, bet nu jau tajā piedalījās arī Britu salu izlases, kas iepriekš nebija FIFA sastāvā un principiāli protestēja pret Pasaules kausu. Piedaloties arvien vairāk izlasēm, arvien lielāka nozīme tika piešķirta kvalifikācijas sacensībām, taču 16 finālturnīra dalībnieču skaits saglabājās līdz pat 1978. gadam.

Pēc tam tas pieauga līdz 24 izlasēm, tad 1998. gadā sekoja paplašināšanās līdz 32 izlasēm, un tagad apstiprināta ideja veikt lielāko paplašināšanos PK vēsturē, proti, 2026. gadā jau ar 48 izlasēm.

Pasaules kauss ir viens no ienesīgākajiem sporta pasākumiem futbolā, un nav nekāds brīnums, ka futbola pasaules vadītāji vēlas izspiest no šī bagātīgā citrona pēc iespējas vairāk sulas. Jo vairāk izlašu, jo vairāk spēļu, jo vairāk līdzjutēju un jo vairāk reklāmas iespēju. Milzīgais dalībnieču skaits arī mazina iespēju, ka kāds no grandiem varētu palikt mājās un nevest savas zvaigznes uz finālturnīru, kā to 2018. gadā darīs Nīderlande un Itālija.

Sporta totalizators bukmeikeri uzskata, ka pārveidotā kvalifikācijas sistēma gan tāpat atstās teju minimālas izredzes Latvijas izlasei. Jā, lielākais izlašu skaits dabiski, ka pavērs vairāk iespēju iekļūt starp labākajām, taču pagaidām maz kas liecina, ka pēc pieciem gadiem Latvijas izlase varētu būt tikusi daudz tuvāk Eiropas vidusmēra izlasēm. Turklāt daudzas jaunās kvotas arī tiks Āfrikas un Āzijas izlasēm, kur FIFA īpaši vēlas attīstīties.

Taču jaunā 48 izlašu sistēma arī paver vietu vairākiem principiāliem jautājumiem. Lai arī precīzs formāts vēl nav apstiprināts, skaidrs, ka vairākām izlasēm finālturnīrs beigsies jau pēc vienas vai divām spēlēm. Savukārt lielākajiem grandiem kvalifikācijas turnīrs kļūs vēl mazsvarīgāks. Totalizatora prognozes jau šobrīd liecina, ka, piemēram, Eiropā līmeņu atšķirība var vadošajām 20-30 valstīm vairs nav tik liela, tādēļ arī vadošajām izlasēm bija jākoncentrējas katram mačam, arī pret izteiktiem pastarīšiem, jo katrs zaudētais punkts varēja likt palikt bez kārotā finālturnīra.

Tāpat arī jāņem vērā, ka līdz šim liels sasniegums bija jau tikšana uz finālturnīru vien. Drīz šī sasnieguma svars krietni mazināsies, kā nekā, 48 finālturnīra izlases ir aptuveni ceturtā daļa FIFA dalībvalstu. Eiropā situācija kopš 2016. gada ir gan vēl krietni neproporcionālāka – piedalās 24 no 56 dalībvalstīm.