No Kandavas nāk daudzi talantīgi basketbolisti – puiši, ko trenē Ivars Bambis. Tomēr Kandavā ir arī talantīgas basketbolistes. Tam apliecinājums ir Latvijas «U-18» izlases basketboliste, 17 gadus vecā Ilze Gotfrīda.

– Ilze, jau vairākus gadus esat Latvijas dažādu vecumu izlases spēlētāja. Kā jūs pamanīja valsts izlases treneri?

– Jā, agrāk spēlēju Latvijas «U-16» valstsvienībā, bet kopš 2008. gada esmu Latvijas «U-18» izlases spēlētāja. Lai gan esmu kandavniece un jaunākajās klasītēs mācījos Kandavas vidusskolā, pateicoties sporta kluba «Kandava» vadītājam Andrim Bambim, jau, mācoties 4. klasē, iekļuvu Rīgas jaunatnes komandā «Jugla», kas piedalās valsts Jaunatnes basketbola līgā. Sešus gadus spēlēju Jaunatnes līgā, bet pēdējos divus gadus – Latvijas sieviešu basketbola līgā (virslīgā), pārstāvot SK «Rīga». Tieši Rīgā mani arī ievēroja izlašu treneri.

– Kopā ar «U-16» izlasi savulaik piedalījāties arī Eiropas čempionātā.

– Eiropas «U-16» čempionātā basketbolā meitenēm kopā ar izlasi izcīnīju 7. vietu. 2008. gadā spēlēju arī «U-18» Eiropas «B» divīzijas čempionātā, kas notika Maķedonijā. Lai iekļūtu «A» divīzijā, mums bija jāizpilda sarežģīts uzdevums – jāizcīna 1. vieta. Un – tas mums arī izdevās! 2009. gada jūlijā kopā ar «U-18» izlasi spēlēšu jau Eiropas «A» divīzijas čempionātā, kas notiks Zviedrijā. Interesanti, ka 2008. gada «U-18» izlasē, kurā spēlēja 1989. gadā un agrāk dzimušās basketbolistes, tikai četras no sastāvā iekļautajām meitenēm bija dzimušas 1989. gadā, bet pārējās astoņas (to vidū arī es) – gadu vēlāk. Tas nozīmē, ka principā «U-18» izlases kodols saglabājies, kas ir ļoti pozitīvi, jo mūsu komanda ir labi saspēlējusies. Šobrīdi izlasē esmu aizvadījusi 19 spēles.

– Varbūt prātā palikusi kāda īpaša spēle, par ko līdz šim brīdim saglabājušās ļoti pozitīvas emocijas un liels prieks?

– Janvāra sākumā «U-18» izlases sastāvā izdevās aizvadīt labas spēles Baltijas jūras kausa izcīņā Igaunijā (tur «U-18» izlase izcīnīja 1. vietu). Spēlē pret Somijas vienaudzēm biju trešā rezultatīvākā izlasē, bet citās spēlēs man izdevās sevi labi parādīt aizsardzībā.

– Kopš cik gadu vecuma trenējaties basketbolā?

– Pirmo reizi uz basketbola treniņiem aizgāju jau tad, kad vēl mācījos tikai 1. klasītē. Toreiz man, mazai meitenītei, basketbols īsti nepatika, tāpēc uz kādu laiku no tā aizgāju. Tad, mācoties skolas 3. klasē, trenējos vieglatlētikā un atgriezos arī basketbolā. Man labi padevās lodes grūšanas disciplīna, tomēr galu galā nolēmu palikt pie basketbola. Tad sekoja mana pārcelšanās uz Rīgu, par ko jau stāstīju intervijas sākumā. Šobrīd Rīgā mācos Rīgas 49. vidusskolā.

– Gotfrīdu uzvārds sporta aprindās Kandavā nav svešs un, manuprāt, cieši saistās ar basketbolu?

– Jā, mans tēvs Ivo Gotfrīds savulaik spēlēja basketbolu Kandavas komandā, pārstāvot to Latvijas 1. līgas čempionātā. Tēvs bijis arī aktīvs vieglatlēts. Mamma Solvita ar sportu nodarbojās tikai skolas laikā. Basketbolā labu meistarību demonstrē arī mans brālis Kristaps Gotfrīds (dzimis 1992. gadā). Savā vecuma grupā Kandavas basketbolistu vidū viņš ir meistarīgākais un labākais spēlētājs.

Lai gan tagad vairāk uzturos Rīgā, bieži cenšos aizbraukt uz Kandavu, lai satiktu vecākus, radus un draugus.

– Kā veicas, spēlējot SK «Rīga» sastāvā LSBL (Latvijas sieviešu basketbola līga)?

– SK «Rīga», ko trenē Daiga Jansone, deviņu komandu konkurencē šobrīd ieņem 8. vietu (5 uzvaras un 25 zaudējumi). Vērtējot statistikas rādītājus, katrā spēlē vidēji gūstu 9,9 punktus. Spēlēju arī LR Jaunatnes basketbola līgas augstākajā, 1. divīzijā, kur pārstāvu savu komandu BJSS «Jugla». Šobrīd (janvāra nogalē) esmu otra rezultatīvākā komandas basketboliste, jo vidēji katrā spēlē gūstu 16,9 punktus. Mūsu komanda 10 komandu konkurencē atrodas pirmajā trijniekā un cīnāmies par godalgotajām vietām.

– Kādu redzat savu nākotni basketbolā?

– Protams, ka ļoti gribētos spēlēt arī kādā no Eiropas līmeņa klubiem, kā arī nākotnē iekļūt Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams. Kā veidot tālāko karjeru? Viens no variantiem ir mēģināt iekļūt kādā no ASV augstskolām, kur lielā cieņā ir basketbols. Tas nav viegli izdarāms, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē šo ceļu iešu. Šobrīd mācos 11. klasē.

Esmu centra spēlētāja, tomēr šajā ampluā, manuprāt, esmu nedaudz par īsu (mans augums ir 182 cm), tāpēc daudz ko, protams, izšķirs arī auguma parametri (šobrīd manā komandā spēlē centra spēlētāja Kristīne Vītola, kuras augums ir 197 cm).