2008./2009. gada sezonā LBL (Latvijas Basketbola Līgas) 2. divīzijā debitē «Kandavas» basketbola komanda, kuras sastāvā īpaši ievērojams ir 18 gadus vecais saspēles vadītājs Ģirts Celms (viņa augums 182 cm, svars – 70 kg), kas šobrīd ir viens no visas šīs divīzijas rezultatīvākajiem spēlētājiem – šosezon pēc statistikas rādītājiem kandavnieks pretinieku grozos vidēji vienā mačā raidījis 21,4 punktus (!). Ģ. Celmu pretendē arī uz rajona «Sporta laureāta» godu kādu no nominācijām, tāpēc aicinājām viņu uz interviju.

– Apsveicu, Ģirt, ar augsto rezultativitāti! Kā vērtējat savu sniegumu LBL 2. divīzijā «Kandavas» sastāvā?

– Paldies! Šosezon esmu teicamā sportiskā formā. Ļoti priecājos, ka «Kandava» pirmo reizi vēsturē debitē LBL 2. divīzijā, kur man spēle tiešām iet no rokas, šīs sezonas rekords ir vienā spēlē gūti 37 punkti (pret «Līvāniem», ar ko «Kandava» zaudēja ar 97:100), kas ir viens no visas līgas rekordiem. Gandrīz katrā spēlē gūstu vairāk nekā 20 punktus. Lai gan «Kandava» LBL 2. divīzijā ieņem priekšpēdējo vietu (12. vieta 13 komandu konkurencē), mums ir visas iespējas cīnīties arī par daudz augstāku vietu. Skaidrs, ka, pateicoties «Kandavas» debijai šajā līgā, daudzi novada basketbolisti var progresēt vēl straujāk.

– Jūs, Ģirt, esat arī Latvijas jauniešu izlases spēlētājs.

– Jā, esmu spēlējis gan LR «U-16», gan arī LR «U-18» izlasē. Kopā ar «U-16» valsts izlasi 2006. gadā spēlēju Eiropas čempionātā (tur 16 izlašu konkurencē Latvijas izlases ierindojās 11. vietā. – Aut.), bet 2008. gada vasarā Latvijas «U-18» izlases sastāvā Grieķijā spēlēju Eiropas «U-18» čempionāta «A» divīzijā. Izlases sastāvā izcīnīju 7. vietu, kas, manuprāt, ir labs rādītājs (Ģ. Celms čempionātā bija viens no izlases līderiem. – Aut.). Katrā ziņā Grieķijā izjutu kārtīgu Eiropas basketbola elpu, kas man deva stimulu tiekties pēc jaunām virsotnēm un progresēt vēl vairāk. Iespējams, tieši tāpēc šobrīd arī esmu tik labā sportiskā formā.

– Vai esat arī Latvijas «U-20» izlases kandidāts?

– Šobrīd manā rīcībā nav šādas informācijas, bet esmu pārliecināts, ka viss šajā ziņā ir manās rokās.

– Kā jums parādījās, tā sauktās snaipera dotības?

– Vienmēr esmu cītīgi strādājis treniņos, tāpēc spēles laikā man ir vieglāk. Katrā spēlē cīnos līdz pēdējam, darot visu, kas manos spēkos. Tāpēc arī, iespējams, parādās rezultativitāte. Patiesībā domāju, ka vēl jau sportā neko īpašu neesmu sasniedzis, tāpēc jāturpina trenēties, lai es spēlētu vēl labāk.

– Kā sākāt trenēties basketbolā?

– Lai gan piedzimu Rīgā, no agras bērnības dzīvoju Kandavā. Arī mans tētis (viņu arī sauc Ģirts Celms), ir aktīvi spēlējis basketbolu, tāpēc pilnīgi loģiski, ka es kopš pašas mazotnes esmu skraidījis, driblējot basketbola bumbu. Var pat teikt, ka ar basketbolu nodarbojas visa ģimene, jo arī mans brālis Kārlis un māsa Ilze (abi ir nedaudz vecāki par mani – viņiem jau pāri 20) bija aktīvi basketbolisti (šobrīd gan viņi no basketbola ir nedaudz atgājuši). Basketbolu spēlēju kopš 1. klases. Sportā ienācu, pateicoties tēva atbalstam un pirmajam trenerim Jurim Petrovam un Andrim Bambim. Savulaik esmu spēlējis arī Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, kurā trīs gadus pēc kārtas kopā ar komandu izcīnīju 1. vietu. Daudzi basketbolisti, ar ko tagad spēlēju kopā, man pazīstami kopš bērnības.

– Ar kuriem spēlētājiem – komandas biedriem – basketbola laukumā saprotaties vislabāk?

– Mēs esam ļoti saliedēta komanda. Vislabāk laukumā saprotos ar Guntaru un Aigaru Strāķiem un Elgaru Ķilpu (arī viņi ir Latvijas dažādu vecuma izlašu dalībnieki).

– Kāds ir jūsu mērķis sportā, vai vēlaties iekļūt arī kādā no labākajiem Latvijas klubiem?

– Lai gan šobrīd «Kandavā» jūtos ļoti labi, protams, labprāt nākotnē uzspēlētu «Baronā», «ASK/Rīgā», BK «Ventspils» vai «VEF». Jāturpina tikai spēlēt tikpat labi, gan jau tad būs arī kādi piedāvājumi. Nākotnē noteikti vēlētos spēlēt arī LR vīriešu nacionālajā izlasē.

– Ja runā pēc basketbola standartiem, tad jums – Ģirt, nav tam īsti atbilstoša auguma, tomēr atceros, ka Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) brīnumu lietas darījuši arī par jums īsāki groza bumbas meistari.

– Jā, protams, būtu priecīgāks, ja mans augums būtu vismaz par 10 cm garāks, jo tas dod lielākas iespējas. Tomēr nenolaižu rokas un esmu pārliecināts, ka arī ar saviem 182 cm varu būt noderīgs laukumā. Ja vajag, varu bumbu ietriekt arī grozā no augšas. Analizēju arī augsta līmeņa NBA spēles, kur, piemēram, redzēti basketbolisti, kas, pat būdami 170 cm gari, regulāri tiek pie spēlēšanas un gūst punktus. Kā piemēru varu nosaukt basketbolistu Earlu Boikinu, kura augums ir tikai 165 cm, bet kura meistarība ir teicama.

– Nav šaubu, ka Kandavā nacionālais sporta veids ir basketbols. Kā, jūsuprāt, tā gadījies?

– Jā, Kandavā basketbols ir gandrīz vai reliģija. Par to, ka basketbols pie mums tik augsti kotējas, noteikti jāpateicas trenerim Ivaram Bambim, kas ir ļoti labs basketbola speciālists. Turklāt Kandavā darbojas arī ļoti laba sporta bāze – jaunā halle. Basketbolu novadā cilvēki mīl no sirds, to var redzēt arī tad, kad pie mums notiek LBL 2. divīzijas mājas spēles. Pateicoties I. Bambja fanātiskajam darbam, Kandavā aug daudz jauno basketbola talantu.

– Kur šobrīd mācāties?

– Esmu Kandavas internātvidusskolas 12. klases audzēknis, tāpēc viens no 2009. gada galvenajiem uzdevumiem – man jāpabeidz skola. Nākotnē domāju studēt Rīgā, LSPA (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).

– Kā pavadāt brīvo laiku?

– Man šobrīd dzīvē ir divas lietas: mācības un basketbols. Esmu aizņemts cilvēks, kam nav brīvā laika. Ja kāds brīvāks brīdis ir, tad paskatos kādu jaunāko filmu.

Ļoti talantīgs basketbolists

Lūgts komentēt Kandavas labākā basketbolista spēli, Tukuma rajona sporta padomes priekšsēdētājs Indulis Matīss, kas ir arī Kandavas novada Sporta skolas direktors, saka: "Ģ. Celms ir ļoti talantīgs basketbolists, kas prot būt līderis sportā. Fanātiķis vislabākajā vārda nozīmē. Neskatoties uz to, ka viņam ir tikai 18 gadi, puisis ir ļoti patstāvīgs un nobriedis cilvēks. Prognozēju, – ja Ģirts turpinās strādāt tikpat aktīvi, viņš ātri vien iekļūs kādā no galvenajām valsts komandām. Puisim ir arī labas sekmes mācībās, jo viņš dzīvē paspēj visu. Ģ. Celms ir pozitīvs piemērs visiem jauniešiem, kas trenējas sportā un vēlas tajā sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus. Ja vēl ņem vērā faktu, ka kādu laiku Ģirts dzīvo viens pats, jo viņa vecāki dzīvo un strādā Anglijā, tad vispār, manuprāt, nav divu domu, ka kandavnieks, ko visi ikdienā lepni saukā par Bosu, ir pelnījis vislielākās uzslavas!"