Īsa vibratora rašanās vēsture: tas izgudrots, lai sievietēm ļautu saglabāt veselo saprātu

Samierināties vienmēr ir grūti, ja cilvēkam tiek atņemtas noteiktas personiskās brīvības. Un par pavisam neizprotamu uzskatām veidu, kā cilvēki varēja dzīvot viduslaiku feodālismā vai laikos vēl pirms nāves soda atcelšanas. Nekādas runas tiesības, nekādas brīvības, nekāda privātīpašuma un balss tiesību! Ja mēs pēkšņi nokļūtu atpakaļ laikā, sievietes, visticamāk, piedzīvotu jo īpaši lielu kultūršoku. Viņas ne tikai nevarētu būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi, bet arī justos ļoti ierobežotas savā privātajā dzīvē. Minēto ierobežojumu dēļ sievietes senajās dienās varēja kļūt pat histēriskas un trakas… Un ko šajā jautājumā var līdzēt virsrakstā minētie vibratori? Lasi un uzzini!

Kas būtu vainojams?

Neviens īsti nevar rast viennozīmīgu atbildi uz jautājumu: “kāpēc sievietes viduslaikos zaudēja galvu?” Bija mirklis, kad atsevišķi sabiedrības slāņi un pat baznīca sāka izplatīt priekšstatu, ka noteikts procents sieviešu piedzimst ar tā saukto ārprāta gēnu. Lai gan pat patiesi spoži prāti neievēroja nekādu saikni starp dzimumu un histērijas lēkmēm, tika mudināts šo problēmu izpētīt sīkāk. Neskatoties uz ierosināto izpēti, dažus jautājumus katoļu baznīca tomēr bija aizliegusi pārbaudīt. Droši vien tur arī bija meklējams atrisinājums!

Sieviešu histērija, kas Eiropu satricinājusi jau vairākus simtus gadu, šķiet, saistījusies ar seksa trūkumu. Tā kā katoļu baznīca aizliedza sievietēm nodarboties ar seksu vispār, tajā skaitā nodarboties ar seksu pirms kāzām, šķiet, ka uzkrātais saspringums padarījis viņas trakas. Sievietes, tiešā un pārnestā nozīmē, sāka rāpties pa sienām, kļuva histēriskas, vardarbīgas pret sevi un citiem, un neviens nevarēja saprast, kāpēc. Grūti iedomāties, ka tik jutīga problēma no tiem laikiem mūsdienās tik viegli tikusi atrisināta ar viena vienīga priekšmeta palīdzību – vibratora.

Grūtais ceļš uz sievietes dzīvi, nevis viņas biksītēm

Lai gan mūsdienu sievietes pērk vibratorus sev vai dāvina tos savām draudzenēm lielākas baudas sasniegšanai intīmajā dzīvē, līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem tas kalpoja vienīgi kā medicīniska ierīce. Tiek uzskatīts, ka pirmais elektroniskais vibrators radies vēlīnā 19. gadsimta Francijā. Lūk, Romāns Vigoro (Romain Vigoroux no franču val.) izgudroja ko tādu, kas sākotnēji izskatījies pēc elektriska vibrējoša krēsla! Ierīces mērķis bija ārstēt sieviešu histēriju, gremošanas un zarnu sistēmas problēmas un pat nervu sistēmas traucējumus. Tomēr šeit ir vērts pieminēt – pastāv domstarpības par to, kurš patiesībā izgudroja pirmo vibratoru. Daži uzskata, ka tas bijis viens no diviem franču ārstiem, citi, ka britu psihoterapeits. Precīza atbilde ir atkarīga no tā, ko tad īsti mēs uzskatām par vibratoru, bet šoreiz ne par to.

Tikai ap 1900. gadu (apmēram 30 gadu pēc Vigoro izgudrojuma) vibratoru sāka reklamēt un pārdot ikdienas lietošanai. Tomēr stāsts nebija tikai par intīmo ķermeņa daļu iepriecināšanu. Mērķis bija vairāk medicīnisks: uzlabot vispārējo sievietes labsajūtu un ārstēt hroniskus traucējumus un psihozi.

Klusi un lēnām, apmēram 25-30 gadu laikā, vibratori bija kļuvuši par seksa rotaļlietu. Tā nu trīsdesmitajos gados to pirmās pircējas, sievietes, jau bija drosmīgi veikušas izvēli iegādāties vibratorus vienīgi savam priekam. Un jau kopš sešdesmitajiem gadiem tie kļuva pieejami arī erotiskajos veikalos!

Citas pagājušo dienu dīvainības

Kā jau minējām, laikos, kad vibratoru tehnoloģijas tikai spēra savus pirmos soļus, tie bija vairāk medicīniski un dziednieciski priekšmeti. Tomēr cilvēka daba paredz, ka šī ierīce palīdz arī baudas nodrošināšanai, ne tikai dziedināšanai. Vibrējošie krēsli, kas tiek uzskatīti par vibratoru priekštečiem, parasti atradās vienīgi ārstu vai psihoterapeitu kabinetos. Kad ārsts diagnosticēja sievietei histēriju, viņai tika nozīmēta ārstēšana uz šāda vibrējošā krēsla. Pārsteigums vai nē, to ir grūti teikt – bet, pēc ārstu domām, tur, kur praktizēja šādas metodes, pieauga arī to sieviešu skaits, kuras pēkšņi saslima ar histēriju, savukārt tās, kuras šo terapiju saņēma, bieži vien vēlējās nākt un pasargāt sevi no atkārtotas saslimšanas, profilaksei, tā teikt. Viena kurioza leģenda vēsta, ka kāds vīrs Francijā turējis aizdomās psihoterapeitu par to, ka viņš ir viņa sievas mīļākais, ļoti smagi viņu piekāvis, bet patiesībā viņai tikai bijusi dēka ar ārsta krēslu…

Vēl viena to laiku pērle ir vibratoru reklāmas avīzēs. Lai gan mūsdienās ir daudz grūtāk izplatīt šādu reklāmu, jo tiek uzskatīts, ka tai ir neatbilstoša ietekme uz nepilngadīgajiem, neviens par šo ietekmi nebūt neraizējās tālajā 20. gadsimta sākumā! Sludinājumi bija atrodami avīzēs noteiktā laikā. “Palīdzība, kas nepieciešama ikvienai sievietei,” “dziedniecība, izmantojot pieskāriena maģisko spēku” vai “dāvana, kas palīdzēs saglabāt jaunību un skaistumu,” bet dažos gadījumos reklāmdevēji pat aicināja “mācieties daudz sološu arodu, vibratoru remontu”.

Vai histēriju vēl joprojām iespējams ārstēt ar vibratoru?

Grūti iedomāties, ka mūsdienās sievietei, kura vēlas izjust baudu, vajadzētu doties terapijā uz īpašo krēslu ārsta kabinetā. Varbūt kādam šķitīs komiski, bet cilvēka personiskā seksuālā brīvība ir pavisam nopietna lieta. Vibratori lielākoties ir paredzēti sieviešu vajadzību apmierināšanai, bet daži modeļi ir piemēroti arī vīriešiem, un nu arī vibratori pāriem kļūst arvien populārāki! Tas vairs nav ārstniecības līdzeklis, tā ir rotaļlieta izpriecām.

Lai nu kā, iespējams, vēsturē bijuši arī labāki veidi, kā ārstēt histēriju pēdējo simt gadu laikā… Toties šodien varam priecāties, ka sievietēm vairs nav jāgaida, lai tiktu līdz psihoterapeita kabinetam – visi vibratori ir pieejami un nopērkami vien viena klikšķa attālumā, pateicoties internetam un e-komercijai!