Kas ir aritmija?
Parasti mēs sirds ritmu nejūtam, jo tas ir vienmērīgs. Taču, kad tas mainās, rodas diskomforts. Aritmija ir vispārējs apzīmējums dažāda veida ritma traucējumiem. Biežākie no tiem:
- Tahikardija – sirds pukst straujāk nekā 100 sitieni minūtē, bieži vien monotoni vai haotiski.
- Bradikardija – sirdsdarbība ir lēnāka nekā 60 sitieni minūtē, iespējami izlaisti sitieni.
- Ekstrasistolija – priekšlaicīgi vai papildus sitieni, kas var radīt sajūtu, ka sirds „apmet kūleni”.
- Mirdzaritmija (priekškambaru fibrilācija) – haotisks, ļoti ātrs ritms, kurš būtiski ietekmē asinsriti.
Kāpēc sirdij mēdz „nojukt” ritms?
Par normālu ritmu atbild elektriskie impulsi sirdī. Ja šī sistēma tiek traucēta, rodas aritmija. Iemesli var būt ļoti dažādi – no iedzimtām sirdskaitēm bērniem līdz sirds vārstuļu bojājumiem, infarkta sekām, vīrusu infekcijām vai noteiktu medikamentu lietošanas pieaugušajiem.
Aritmijas var rasties jebkurā vecumā, taču risks palielinās ar gadiem. Uzskata, ka tās veido apmēram trešdaļu no visām sirds un asinsvadu slimībām, tomēr daudzi cilvēki pat nezina, ka viņiem ir ritma traucējumi, jo simptomi var nebūt jūtami.
Kas veicina aritmijas attīstību?
Riska faktori ir līdzīgi kā citām sirds slimībām:
-
- Mazkustīgs dzīvesveids – sirdij nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes.
- Smēķēšana – nikotīns sašaurina asinsvadus, samazinot sirds apasiņošanu.
- Liekais svars – rada slodzi sirdij un palielina citu slimību risku (piemēram, diabēta).
- Augsts asinsspiediens – sirds pārpūlas, izraisot muskuļu izmaiņas.
- Stress – hronisks stresa hormonu pieplūdums var izraisīt impulsu traucējumus.
- Papildu faktori – nepareiza stāja, mugurkaula saslimšanas, vīrusu infekcijas utt.
Kad jādodas pie ārsta?
Ja jūti sirdsklauves, trīci, sirdsdarbības pārtraukumus, elpas trūkumu, reiboni vai pat ģībšanu – tā var būt aritmija. Smagākos gadījumos tā var izraisīt sirds mazspēju, trombu veidošanos vai pat pēkšņu nāvi.
Simptomi var būt epizodiski vai ilgstoši, bet jebkurā gadījumā – ignorēt tos nevajadzētu. Precīzu diagnozi noteiks ārsts, izmantojot EKG un citus izmeklējumus.
Kā samazināt aritmijas risku?
Dzīvesveida maiņa ir pirmais un būtiskākais solis:
- ievēro veselīgu, sabalansētu uzturu, piemēram, Vidusjūras diētu;
- regulāri kusties – vismaz 30 minūšu mērena slodze dienā;
- samazini stresu un sakārto miega režīmu;
- atsakies no smēķēšanas, alkohola pārmērīgas lietošanas;
- seko līdzi asinsspiediena un holesterīna līmenim.
Dabīgs atbalsts sirdij – AteroLip Rythmo
Līdztekus dzīvesveida uzlabošanai sirds darbības atbalstam var izmantot dabīgus preparātus, piemēram, AteroLip® Rythmo no Latvijas uzņēmuma Lotos Pharma.
Tā sastāvā ir vilkābele, kas veicina normālu sirds ritmu un asinsriti, kā arī tiamīns, kas palīdz uzturēt normālu sirds darbību. Produkts ir piemērots pieaugušajiem gan ikdienas sirds veselības stiprināšanai, gan periodos, kad sirds izjūt paaugstinātu slodzi.
AteroLip® Rythmo pieejams izdevīgā iepakojumā ražotāja mājaslapā: Lotos Pharma
Nav vēl komentāru.