Kopš 30. maija «Latvijas Radio» iespējams noklausīties ziņas arī vieglajā valodā. Pasaulē šis termins “vieglā valoda” pazīstams jau gadus 40, un ar to tiek apzīmēts informācijas pasniegšanas veids tiem cilvēkiem, kam ir grūtības ar valodas uztveri. Šo ziņu mērķauditorija varētu būt cittautieši vai cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Bet vai ziņu adresāts tiek sasniegts? Ētera laiks izraisa jautājumu: “Kāpēc programmas veidotāji domā, ka tieši šie klausītāji gaidīs līdz 23.00 vakarā, lai noklausītos piecu minūšu informāciju, kas, var teikt, ir jau vakardiena?” No malas šis jaunievedums izskatās pēc kāda projekta naudas formālas atstrādāšanas.

Šīs ziņas tiek lasītas lēnāk nekā parasti, un reizēm piebremzēt nāktos arī dažos citos radio raidījumos, lai nav tā, ka klausītājs nevis domā par informācijas saturu, bet gan līdz ar žurnālistu uztraucas, vai tam pietiks laika un ātrrunas iemaņu, lai pateiktu visu, kas sakrājies uz sirds. Rakstniece Žorža Sanda ir teikusi, ka vienkāršība ir “pieredzes augstākais sasniegums, ģēnija tiekšanās galamērķis”. Pateikt būtisko vienkāršā, nesamudžinātā valodā ir valodas prasmes augstākā pilotāža, un uz to būtu jātiecas visiem informācijas devējiem, ne tikai tiem, kas veido tekstus vieglajā valodā. Klausoties 2. jūnija rīta ziņu par Brazīlijas sieviešu protestiem pret seksuālo varmācību, nesapratu, vai esmu sapnī vai nomodā, jo tika pieminēts vārdu savienojums “izvarošanas kultūra”. Par visādām kultūrām ir dzirdēts, piemēram, par valodas kultūru, galda kultūru, pat par seksa kultūru, bet par šādu nācās dzirdēt pirmo reizi. Vai tad ir izstrādāti kādi izvarošanas labās prakses paraugi, pēc kuriem spriest, vai izvarots tika kulturāli vai nekulturāli? Tad jau varam runāt arī par zagšanas un laupīšanas kultūru. Ziņu veidotājiem der atcerēties, ka ne vienmēr ir saprātīgi tieši tulkot tekstus no citas valodas. (Patiesības labad jāsaka, ka rakstiskajās mediju ziņās šis vārdu savienojums tika likts pēdiņās, bet radio jau šādu iespēju nav.) 8. jūnijā radio tika ziņots, ka veikals «Prisma Deglava» esot evakuēts. Man radās interese, uz kurieni tad veikala iekārtas aizvestas – varbūt «Spicē» vai «Rimi» atbrīvots kāds kaktiņš? Vai tad var neticēt tik nopietnam medijam? Tomēr izrādījās, ka no veikala evakuēti cilvēki, nevis pats veikals aizvests nezināmā virzienā – kādam reti lietotā svešvārda “evakuācija” saprašana bija izraisījusi grūtības.

Jā, runāt un rakstīt saprotami, precīzi un piedevām viegli nav joka lieta!