Jau kādu laiku vairāk vai mazāk skaļi izskan doma, ka tā vai citādi nepieciešama Satversmes reforma. Dažiem to vajag, lai dabūtu savu, it kā tautas vēlētu Prezidentu, citiem – lai vēlreiz iezīmētu nāciju īpašo lomu, bet pašvaldību pārstāvji aizvien skaļāk sit vietvalžu īpašās varas bungas.

Kamēr Ventspils ”izkala” savu naudu un pieņēma īsteni īsteno, par pusstundu no visas valsts atšķirīgo laika joslu, vēl varēja pasmaidīt. Kad Rīgas Nils ieviesa īpašo pilsoņu kartes un solīja to īpašniekiem zili zaļus brīnumus, varēja smīkņāt un dusmoties, sak, ko cilvēkus muļķo un reāli neizpildāmus solījumus dod! Trakāk, ja ir tā kā Jelgavā, kur ukraiņus par solidaritāti ar tautiešiem dzimtenē teju ar domes atbalstu soda… Bet, kopumā ņemot, uz šiem un daudziem citiem atsevišķās pašvaldībās piedzīvotiem jokiem, trikiem, brīnumiem un pārkāpumiem utt., varētu nosaukt par augšanas grūtībām. Galu galā, valsts un arī demokrātija mums vēl tik jauna, tik jauna…

Taču nesen Pašvaldības Savienībā dzirdot tās konsultanta Māra Pūķa viedokli ar domu – ”visu varu” pašvaldībām – ne vien saimniecisko, bet arī politisko, pārņem tādas kā bažas… Un ne tikai tāpēc, ka Pūķa kungam ir īpaša izpratne par vārda brīvību, proti, viņaprāt, pašvaldībām ir nepieciešami savi preses izdevumi, kas sniegtu pašslavinošu jeb, kā Pūķa kungs saka, tikai ”objektīvi pozitīvu informāciju”, bet arī tāpēc, ka viņa uzskats, ja reiz cilvēks ievēlēts, ”viņš var darīt, ko grib”. Mazliet citādā veidā – par varu, ko valstij pašvaldībām jāatdod, intervijā mūsu laikrakstam stāstīja arī bijušais Tukuma domes priekšsēdētājs, tagad Saeimas deputāts Juris Šulcs. Un lai arī kā mēs neuzticētos mūsu bijušajam mēram, bažas paliek.

Nu, kaut vai par to, ka lielāka pašvaldību vara nebūt nemazinās administratīvo slogu, jo lielākais tā spiediens jau nav jāiztur pašvaldībām, bet gan pilsoņiem-vienkāršajiem un uzņēmējiem. Kaut vai par to, ka joprojām ne likumos, ne dzīvē nav realizēta Atmodas laika prasība – nošķirt lēmējus no izpildītājiem. Joprojām lēmēji-deputāti ir arī algoti domes darbinieki… Arī tas, ka pašvaldība gatava ”aiztaisīt” teju vai visas brīvā tirgus nišas, šķietās dižs solis atpakaļ – komandekonomikas virzienā. Savukārt, redzot cik dažādi jau tagad mums ”uz vietām” likumus tulko, stāsts par pašvaldībām, kas visu pašas katrā vietā ”politiski lems”, liek atcerēties citus – mazliet senākus, laikam jau par feodālismu sauktus laikus…

Vai tiešām valsts kļūs pavisam veca, tā arī liela, līdz īstai demokrātijai neizaugot?