Var jau būt, ka man pietrūcis atmiņu veicinošas ēdmaņas, bet kaut kā vienīgi caur miglu atminos, ka sociālajam budžetam – lai tur vai kas – valdošies solīja pirkstus nepiedurt! Bet šeku reku labklājības ministre Iveta Purne, laikam jau bargā Godmaņa bīstoties, beidzot paziņojusi, ka nākies arī virkni pabalstiņu apšņikāt.

Pirms nedēļas preses konferencē ministrijas visu rangu speciālisti klāstīja, ka vēl jau naudas pietiekot – uzkrājums esot un, kaut bezdarbnieki vairojoties kā sēnes pēc lietus, pabalstus varēs maksāt gan šiem, gan citiem, kuri cer uz valsts atbalstu. Sliktākajā gadījumā – kaut ko reorganizēšot! Nu un vakar jau bija skaidrs, ko tā "reorganizēšana" īsti nozīmē. I. Purne sola pieslīpēt pabalstus un jaunajā – taupības sistēmā – būtu tā, ka māmiņām, kas apvieno strādāšanu ar bērnkopību, bērnu kopšanas pabalsts varētu tikt samazinās uz pusi. Arī slimot strādājošie varēs īsāku laiku – vien aptuveni sešus mēnešus gada vietā. Īsāk sakot, ietaupīts tiek galvenokārt ar tiem, kam tā jau klājas visgrūtāk. Saprotams, ja naudas trūkst, kaut kur tā jārod, bet, ja mani iekšējā balss neviļ, tad tā ir tikai kārtējā valdības "māņkustība". Vai tik tas nav veids, kā cilvēkus jau laikus pieradināt pie domas, ka arī sociālās sfēra nav nekas neaizskarams un ka kaut ko nogriezt var vienmēr un visur? Kādēļ tā domāju? Nu apšaubu faktu, ka pašlaik ir daudz strādājošo māmiņu vai "slimotāju", kas mēģina iedzīvoties uz valsts rēķina. (Turklāt tā "iedzīvošanās" tāpat nekāda dižā nesanāk!). Un diezin, vai ietaupījums uz šo dažu cilvēku rēķina tiešām segs to summu (kā vakar uzzinājām – 47 miljonus), kas nepieciešama bezdarbnieku pabalstu izmaksai!? Ja jau ir tik švaki, ka pabalstus samazina, pensijas gatavojas neindeksēt, plānotās operācijas neparedzēt utt.,utjp.- varbūt tā arī vajag teikt, ka valsts vairs nespēj īsti pildīt savas funkcijas (vai ir tuvu tam), nevis katru dienu sākt ar kārtējām "labajām ziņām". Kā kāds izteicās, sunim taču arī asti pa gabaliņam negriež! Un svarīgākais – lai arī kādi, bet tad būtu skaidri spēles (dzīves, protams, dzīves) notiekumi, mēs ne tikai tos beidzot saprastu, bet arī atbilstoši tiem rīkotos.