Viegli noārdīt, bet – vai atjaunot izdosies?

Šķiet, Latvijai pāri brāzies īsts ārdīšanas viesulis, kas gan tiek saukts gudrā vārdā par reformu. Protams, varam atļauties tik, cik atļauj maciņš, taču joprojām nav pārliecības, ka visas šīs darbības veiktas pacienta, pasažiera, skolēna labā un neko savādāk nav bijis iespējams izdarīt. Slēgtas slimnīcas, ārstniecības iestādes.
Vēl nesen tās strādāja ar pilnu jaudu, bija pat rindas. Vai tiešām mūsu cilvēki kļuvuši veselāki un viņiem kvalificēta ārsta palīdzība vairs nav vajadzīga? Ne reizi vien nācies lasīt presē, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība atbraukusi par vēlu… Viegli bija jauno neatliekamās palīdzības sistēmu izstrādāt teorētiski, bet praktiski…. svešā vietā palīdzības sniedzējiem orientēties ir daudz grūtāk nekā tur, kur braukts vairākkārt. Par to kārtējo reizi vakarrīt varēja pārliecināties Durbes mikrorajonā, kur ātrās palīdzības mašīna riņķoja, meklēdami īsto adresi…
Pansionātā «Rauda» nupat beidzās rehabilitācijas laiks pensionāru grupai, kurā bija pārstāvji no visiem novadiem. Cienījamie sirmgalvji bija uztraukušies, ka turpmāk šādas iespējas atgūt veselību mediķu uzraudzībā viņiem var nebūt. Kaut gan pansionāta vadība jau ir izsūtījusi novadu domēm priekšlikumus par šo jautājumu, pagaidām atbildes nav. Ja nodaļu Raudā slēgs, pēc kāda laika jaunas grupas izveidošana maksās daudz dārgāk un būs zaudēti jau ieguldītie līdzekļi, arī cilvēki, kas šajā jomā strādā…
Vēl novados nav zināms 2010. gada budžets. Decembris pašvaldībās solās būt visai nervozs un saspringts, jo būs jāpieņem kārtējie nepopulārie lēmumi par optimizēšanu, reorganizāciju vai tamlīdzīgi. Tik daudz darba un pūliņu ieguldīts, lai būtu skolas, bērnudārzi, sporta komandas, mākslinieciskās pašdarbības pulciņi, bibliotēkas, muzeji, medicīnas un citas iedzīvotājiem svarīgas iestādes, lai tajos būtu kvalificēti, atbilstoši darbinieki. Lai deputātiem pietiek spēka, prāta un varēšanas radīto maksimāli saglabāt! Dižķibele taču kādreiz pāries un daudz kas, ko tagad zaudējam, ieskaitot lielāko vērtību – cilvēkus, taču būs vajadzīgs.










