Pat pēc neliela izbrauciena no valsts atgriešanās vienmēr ir satrauktu gaidu pilna. Kā mājās? Kā palicējiem darbiņā? Kā valstij klājies? Tagad līdzās priekam par to, ka nekur nav tik labi kā mājās, nākušas arī cerības, ka kaut kas taču varētu būt vērsies uz labu… Bet ziņas vēsta ko citu…

Pēc nelielās atelpas no Latvijas politiskās virtuves netīrības, šoreiz lielāko triecienu patriotismam dod divi vēstījumi. Vispirms jau Tautas partijas politiskās ārprāta "dejas" uz tautai jau iepriekš maz pieejamās veselības aprūpes reformas fona. Galvenie treknie rullētāji izskatās gluži vai kā no slavenajiem seriāliem izkāpuši – smagas amnēzijas ķerti – neko nav zinājuši, neko redzējuši un sapratuši par to, cik lielā bedrē tā mūsu veselības aprūpe ir bijusi un ir. Un partijas kārtējā izbīdītā, koruptīvā ziņā ļoti aizdomīgā ministre nu plosās kā pati Revolūcija uz barikādēm – protestē, sasauc preses konferences, draud valdības vadītājam un tēlo vienīgo visu pazemoto, apvainoto un sirgstošo aizstāvi… Tas nekas kas, ka viņas atbalstītie zāļu iepirkumi bijuši valstij un arī tautai neizdevīgi (maigi sakot, jo bijuši paši dārgākie); nekas, ka viņa kopā ar ģimeni guvusi dažādus labumus no zāļu ražotājiem; nekas, ka jau taupības režīma laikā pašas vadītajā medicīnas iestādē izmaksājusi nepamatotas prēmijas, jo… dažām lietām iestājies noilgums, bet par pārējo… Ko tu padarīsi – amnēzija.
Tomēr lielmediķes uznācienu aizēno vēl "krutākas" ziņas. Nepietiek ar to, ka jau otrreiz atjaunotās valsts vēsturē esam apmuļķoti banku lietās (vispirms «Banka Baltija», tagad «Parex» ar savām simtos tūkstošos mērāmajiem noguldījumu procentiem un kompensācijām bijušajiem īpašniekiem un darbiniekiem), nu izrādās, ka "uzmest valsti", izkrāpjot lielākus bezdarbnieku pabalstus, par goda lietu uzskata ne tikai teju vai katrs iestādes vadītājs un viens otrs uzņēmējs, bet…daudzi jo daudzi aptaujātie "mierīgie iedzīvotāji"…
Lūk, uz šī fona kuslie iebildumi, ka valsts – tie taču esam mēs, mēs paši! – tāpat kā gaišās cerības par drīziem uzlabojumiem vēl nešķiet ne īsti vietā, ne laikā nākušas…