Ir tāda parupja latviešu tautas anekdote, kas, pieklājīgāk izsakoties, beidzas ar secinājumu, ka tā sauktais cilvēks-parastais dažādās lietās taisnīgumu panākt nekādi nevar un viņš kā d…gals bijis, tā arī d…gals paliek…

Par starptautiskiem notikumiem un ačgārno pasaules kārtību, kādu mums visiem pēdējā laikā mēģina uzspiest daži prātu izkūkojuši narcisi un varas kāres pārņemti pamuļķi, šoreiz ne. Salīdzinājums ar anekdotisko bezpalīdzību kļuva uzmācīgs, lasot šai pašā lappusē blakus esošo sleju par to, kā ”jautājumus skata” un ”problēmas risina” valsts un arī pašmāju mēroga uzraugošās institūcijas. Jā, gan municipālajā policijā, gan Vides dienestā visi atsaucīgi un laipni, bet…realitātē neko, nu itin neko nevar vai pat nemēģina darīt!? Visu vasaru cilvēkiem jādzīvo kā atejā, un tikai pēc avīzes iejaukšanās dienestiem radās ”kapacitāte“, lai līdz smirdvietai aizbrauktu? Jā, arī kārtējais karjeru racēju pārkāpums konstatēts. Un?… Ko uzraugošais dienests? Varbūt kaut ko nesapratu, bet tas, ko sapratu, atkal ir kā tai anekdotē par pakaļgalu, kur kā bija, tā arī joprojām paliek tie cilvēki, kuri spiesti samierināties ar mūsu kopējās valsts zemes bagātības izsmeļošo karjerracēju nekaunību. Nu cik reizes tad iedzīvotājiem pašiem pie rokas, brutālus pārkāpumus veicot, būs tos racējus jānoķer, lai beidzot sekotu arī kāda reāla rīcība? Vai tiešām neko vairāk par vēstulīšu uz priekšu un atpakaļ sūtīšanu nav iespējams darīt, lai klajus likuma pārkāpumus tiešām novērstu?!… Tiešām ne?…

Tagad tak to vien dzird, ka valstij un arī pašvaldībai grūti laiki, ka jostas visiem jāsavelk, par drošību jādomā. Varbūt nav ko mocīt tos noslogotos un bez mašīnām, savlaicīgas reaģēšanas iespējām, gribēšanas un arī varēšanas kaut ko tiešām arī atrisināt palikušos dienestus? Varbūt to naudu, ko tiem tomēr tērējam, liekam pašpalīdzības kasē un algojam kādu plintnieku-uzraugu? Izklausās mežonīgi? Bet ko citu cilvēki, kas nomocījušies karjeristu izdangāto un nopludināto ceļu, pazudušā ūdens un pilnībā izkropļotās apkārtnes dēļ, lai dara?…

Jā, vēl jau paliek iespēja vērsties pie vietējās augstākās varas jeb pašvaldības deputātiem, kam taču karjeru racēju gadījumā ir gan iespēja, gan tiesības rīkoties un iestāties par saviem iedzīvotājiem un viņu tiesībām dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi. Atšķirībā no alternatīvās enerģijas avotu attīstītāju vai cita profila uzņēmējiem, manuprāt, karjeristu gadījumā nederēs ne bieži dzirdētā atruna par nepieciešamību atbalstīt uzņēmējdarbību, ne šobrīd karoga vietā augsti turētā valsts drošības interešu kārts. Dabas resursu nodoklis, ko karjeru racēji maksā, ir tiešām mizerabls, bet par ieguves apjomiem, būsim atklāti, nevienam jau gadiem skaidru ziņu nav. Kā pierāda iedzīvotāju un arī mūsu – avīžnieku – gadiem ilgā pieredze, pārkāpumi un nelikumīgas darbības ir šīs nozares ikdiena.

Un ja par valsts drošību, tad miera apstākļos pašu lielāko triecienu tai var dot un arī dod tieši šādi gadījumi, – kad pat it kā pavisam skaidros gadījumos paliekam bez dienestu un arī bez savas pašvaldības atbalsta.