Kurš glābj Latvijas pensionārus un vienkāršo darba tautu no nabadzības? Kas mūs raksturo kā brīvu tautu? Kas gan cits, ja ne… nebanku kredīti, kā varētu secināt, ja par pilnu ņemtu Latvijas nebanku kredītdevēju asociācijas nulle kā izlaisto reklāmas rullīti! Protams, šī jau nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad kāds, atvainojos par izteicienu, sūdu cenšas iesmērēt par gardu pīrādziņu (un šajā gadījumā ir arī virsuzdevums – neļaut likumdevējiem vēl vairāk apcirpt ātro kredītu ienesīgā biznesa iespējas). Tomēr izteiksmes forma ar savu cinismu pārsteidz un liek aizdomāties, cik gan zemās domās par savu mērķauditoriju ir reklāmas veidotāji!? Bet varbūt, ne velti?…

Kamēr Austrumukrainā rīb pavisam reālu ieroču zalves, visas konfliktā iesaistītās puses naski turpina lauzt šķēpus arī informatīvajā telpā. Un kamēr Krievijas oficiālās varas akceptētie masu saziņas līdzekļi veido paši savu puspatiesību un pavisam atklāto melu pasaulīti, Eiropas Savienībā diskutē, kā vērienīgo propagandu nomākt ar daudz maz objektīvu informāciju. Ideja cēla un projekti, piemēram, veidot televīzijas kanālu krievu valodā, iespējams, daudzsološi, tikvien kā jājautā, vai īstenajai mērķauditorijai – propagandas nozombētajiem – maz šī jaunā veida informācija būs sagremojama? Vai sabiedrība, kuras vajadzībām tiek ražoti raidījumi par to, kā, sēžot uz dārzā augoša gurķa, iespējams izārstē hemoroīdus (pavisam reāls piemērs!) vai stāstīts, kā ”ļaunie” amerikāņi lidmašīnu slepeni ”uzpildījuši” ar līķiem (krievu versija par Ukrainā notriekto Malaizijas lidmašīnu), ir maz gatava objektīvai realitātei?

Un pēc atbildes, reizēm sāk šķist, nav pat jālūkojas tik tālu aiz robežām… Neskatoties uz it kā brīvi pieejamo informāciju, gana daudz ir tādu pašmāju tīrasiņu bāleliņu vai vienkārši – Latvijas iedzīvotāju, kas Krievijas propagandas sacerējumus atzīsts par ticamiem. Un tad jau arī pavieglo reklāmu veidotāju ticība tam, ka viņu saražotais atradīs arī dzirdīgas ausis, iespējams, nav vis pārspīlēta iedomība, bet skumja realitāte…