Politiskās mieles nu skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Trešdienas vakarā valsts televīzijā relaksējošā «Neprāta cena» nomainīta ar «100. pantu», tad nāk «Panorāma» un «Kas notiek Latvijā?». Pēc šiem trim raidījumiem – depresija klāt kā likts! Jo īpaši bezcerību par to, ka mūsu politiķiem zudusi pēdējā kauna sajūta, apstiprināja satiksmes ministra Aināra Šlesera uzstāšanās.

Cinisms un meli, bez mazākā mulsuma skaidrojot visus uzdotos jautājumus – tas nudien ir patiesas apbrīnas vērts, un, tos klausoties, tā vien liekas, ka dzīvojam kaut kādā absurdā: praktiski par neko nedarīšanu vajadzīgiem, turklāt nereti attiecīgajā jomā nekvalificētiem (Kaspars Upenieks – Šlesera šofera dēls) cilvēkiem valsts uzņēmumu padomēs maksā astronomiskas algas, kamēr tajā pat laikā skolotājiem un medicīnas darbinieku algām finansējuma trūkst. Jau tā laukos autobusu satiksme bija slikta, tagad aiz vēlmes pārvadājumu biznesā iesaistīt savas partijas biedrus tika rīkots apšaubāms konkurss. Nu daudzviet laukos cilvēki ir palikuši vispār bez satiksmes vai arī par ikdienas nokļūšanu skolā vai darbā maksā daudz augstāku cenu. Varētu jau šo uzskaitījumu par gaidāmo skolu slēgšanu, lauku saimniecību bankrotiem, bezdarbu un vēl citām lietām turpināt.
Uz šāda fona 13. janvārī sabiedrība tiek aicināta rīkot akcijas, mītiņus, pieprasot atlaist Saeimu un valdību. To prasa arī lauksaimnieki. Jautājums šajā situācijā, protams, diskutējams. Taču nu internetā parādījies aicinājums gāzt valdību un Saeimu vardarbīgām metodēm. Varam tikai minēt, kāds ir šā aicinājuma mērķis: iespējams, kāds tikai muļķīgi pajokojās, pabaidīja valdības vīrus, iespējams – šis paziņojums kalpos, lai valdībai būtu iemesls liegt paredzēto mītiņu vai arī tas varētu atturēt potenciālos mītiņotājus? Bet var būt arī vēl cits variants, ka situāciju vēlas izmantot kādi ekstrēmisti, Latvijai nelojāli spēki. Nav lielu cerību uz mūsu pašreizējās valdības godaprātu, taču ļoti gribētos cerēt uz mūsu valsts pilsoņu saprātu…