Savs auto vai sabiedriskā satiksme?

Svaigas un iepriecinoša ziņa, turklāt ne par to, ka kādu autobusa maršrutu vai vilciena satiksmi atcels, bet gan par to, ka beidzot vilciens Rīga-Liepāja-Rīga atkal kursēs katru dienu, ka Liepājā vilcienam tiks pieskaņoti autobusu un tramvaja kustība. Bet ir arī kāda piebilde: ka jaunie reisi ieviesti uz trīs mēnešiem – lai vērtētu pasažieru pieprasījumu… Tas Liepājā. Bet kā pie mums Tukumā?
Pirms pāris dienām kaimiņiene klāstīja savas problēmas: ne jau katram ir automašīna, lai no Milzkalnes nokļūtu Tukumā. Un kaut arī esi tikai kādus piecus kilometrus no novada centra, ar šo attālumu un tā radītajām neērtībām jārēķinās. Kundze Tukuma lielveikalos iepirkusies, sapratusi, ka ar smagajām iepirkuma somām nepaspēs aiziet uz pieturu, no kuras sākas autobusa maršruts. Tā kā viņa ne reizi vien brauc uz Tukumu un atpakaļ, ievērojusi, ka nereti autobuss pietur un arī uzņem pasažierus Meža ielas pieturā. Nolēmusi riskēt un gaidīt autobusu tur. Autobuss arī attiecīgajā pieturā piestājis un pasažieri uzņēmis, bet šoferis bijis… ļoti dusmīgs, jo… viņš nedrīkstot tur apstāties… Bet… ja jau autobuss brauc garām labiekārtotai pieturai, ja pasažieriem tā ir ērtāk, kāpēc gan tur nevarētu būt oficiāli noteikta autobusu pietura? Nav jau arī noslēpums, ka bez savas personīgās automašīnas lielākoties ir vecāka gadagājuma cilvēki un arī tādi, kuri savas darba gaitas tikai sāk un viņiem vēl savas automašīnas nav. Turklāt senioram tālu pārvietoties ar smagām iepirkumu somām nudien nav viegli. Un, ja nav sava auto, ir problēmas gan noteiktajā laikā tikt uz poliklīniku pie ārsta, gan aizvest bērnus uz bērnudārzu vai skolu, gan arī nokļūt darbā.
Zinu, ka daudzi oponēs, ka Milzkalnē taču ir vilciens un citos ciemos tāda nav… Vilciens jau ir. Tikai ne visi vilcieni Milzkalnē pietur. Tāpēc, braucot uz Rīgu, cilvēki ir spiesti ar auto doties uz Tukumu un novietot automašīnu līdz atgriešanās brīdim Tukumā, jo nezina, vai gadīsies braukt mājas ar to vilcienu, kas Milzkalnē pietur, vai ar to, kas nepietur… Un vilciens taču nav tramvajs, ka pēc 15 minūtēm nāk nākošais… Te nākas zaudēt stundas. Ar nepacietību gaidām, kad sāks kursēt jaunie, iepirktie vilciena sastāvi. Līdz ar to taču tika solīts arī iekārtot jaunu, pasažieriem ērtāku pieturas vietu. Solīt jau solīja, bet betona sagataves augstajam peronam, kas nepieciešams jaunajiem vilcieniem, joprojām guļ pie pārbrauktuves un jau ir ieaugušas zālē… Tikmēr jau nākošais satiksmes ministrs sociālajos tīklos iedzīvotājiem atkal sola. Šoreiz veloceliņu no Milzkalnes uz Tukumu. Protams, vajadzīgs arī veloceliņš, tikai jautājums par prioritāšu izvēli un solītā izpildi paliek atklāts…
Domāju, ka sabiedriskās satiksmes jautājums ir arī visai cieši saistīts ar Zaļo kursu, par ko tik daudz diskutē un ar kuru mums ikvienam nāksies un jau nākas rēķināties. Līdz šim satiksmes organizētāji par to nav domājuši. Mūsuprāt, sabiedriskā satiksme būtu jāorganizē tā, lai cilvēkiem tā būtu iespējami izdevīga, lai ieinteresēto to izmantot, nevis ieņemt pozu: „Neizmantojat? Nepatīk? Likvidējam!” Vajadzētu panākt, ka pēc iespējas mazāk būtu tādu, kas brauktu uz Rīgu ar savu auto un lieki kūpinātu gaisā benzīnu vai dīzeļdegvielu, lai izdevīgāk būtu braukt ar sabiedrisko satiksmi. Lai nebūtu tā, ka Ozolpils apkārtnē dzīvojošie paliek gandrīz bez satiksmes iespējām ar Tukumu, jo it kā vilcienam paralēli kursējošos autobusa maršrutus no Tukuma uz Rīgu slēdza, nerēķinoties ar to, ka Ozolpils vai Smārdes krogs nebūt neatrodas turpat, kur Tukuma dzelzceļa stacija, un ka tur arī dzīvo cilvēki, kuriem jānokļūst Tukumā vai Rīgā. Nu viņi spiesti braukt ar savu auto, ja vien tāds ir… Jāatzīst,– lai kur arī cilvēks nedzīvotu, šobrīd savs auto nav luksus lieta, bet gan nepieciešamība: jābrauc uz darbu, jāved bērni uz bērnudārzu un skolu. Protams, tās ir arī zināmas ērtības šajā steidzīgajā laikmetā, bet visi taču apzināmies arī to, ka dzīvojam samērā izšķērdīgi ne tikai attiecībā pret savu maciņu, bet gan arī pret tiem dabas resursiem, kas mums tiek doti no dabas. Un tāpēc tieši sabiedriskās satiksmes organizētājiem būtu jārūpējas par iespējami ērtiem, finansiāli sabalansētiem un izdevīgiem pakalpojumiem iedzīvotājiem.









