Pastāvēs, kas pārvērtīsies
Pirms Zvejnieku svētkiem, aprunājoties ar šīs profesijas pārstāvjiem, ne reizi vien nācās uzklausīt viedokli, ka kas tad nu vairs par zvejniekiem esot. Profesija izmirst. Neviens ar zvejniecību vien izdzīvot nevarot. Labākajā gadījumā, lai uzturētu ģimeni, zvejnieki zvejo zivis, arī uzpērk citu nozvejotās, mazajos mājas cehos tās apstrādā, nokūpina un paši arī brauc pa visu Latviju saražoto tirgot. Taču viņi paši, kā arī citi uzrunātie zvejniecības pārstāvji visi kā viens apgalvoja, ka zvejnieks ir tikai tas, kas brauc jūrā un zvejo zivis.
Droši vien zivju pircēji, šīs produkcijas patērētāji par darbu sadalījumu, līdz produkts nonāk pie pircēja, tā īsti pat neaizdomājas. Viņi lielākoties taču ir pārliecināti, ka zivis pērk ne no tirgotāja, ne no pārstrādātāja, bet gan no … zvejnieka. Laiki mainās, un lai izdzīvotu, jāiet laika garam līdz. Turklāt, ja tā labo apdomā, ja nebūtu šo uzņēmīgo cilvēku, kas zvejo, pārstrādā un paši arī tirgo, tad patērētāji jau sen būtu aizmirsuši, kas ir svaigi kūpināta reņģe, bute, vimba vai cita kādreiz tik pierastā zivs. Nu sakiet, kurā lielveikalā iespējams to nopirkt tādā kvalitātē un svaigumā, kā pa tiešo no zvejnieku sētas vai zvejnieka autofurgona vitrīnas? Tātad, uzskats par to, kas ir īsts zvejnieks, droši vien laika gaitā mainīsies. Jau ir mainījies! Un dod Dievs, lai mums būtu vīri, kas zivis sazvejo un sagatavo tradicionāla veidā, tādas, kādas esam paraduši baudīt.
Līdzīgi tas ir arī ar Zvejnieku svētkiem. Agrāk tie bija svētki galvenokārt tiem, kuri bija nodarbināti zvejniecībā un zivju apstrādē. Pārējie, kas vēlējās noskatīties tolaik visai prestižos koncertus, sacensības, apmeklēt balli, jutās kā viesi. Nu Zvejnieksvētkus vairāk svin atpūtnieki, viesi no kaimiņpagastiem un pilsētām, jā, protams, arī vietējie. Tie ir kļuvuši par plašu sabiedrisku pasākumu. Varam jau teikt, ka zvejniecība palikusi tikai svētku nosaukumā, bet, vai tāpēc jūras piekraste svētkus nesvinēsim? Un labi vien ir, ka vismaz svētku nosaukumā daudzinām zvejniekus. Jo – tas taču skaidrs, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies.










