Pēdējie gadi Latvijai bijuši smagi, milzīgā ekonomiskā lejupslīde izraisījusi problēmu lavīnu, un, kā jau vēsturiski pierādījies, vislabākā augsne politiskiem satricinājumiem ir slikti sociālie apstākļi. Tie spējuši izraisīt vēl nebijušu šķelšanos Latvijas sabiedrībā; gaidāmais referendums par divvalodību, latgaliešu protesti Rīgā, ir tikai dažas šķelšanās izpausmes.

Jāatzīst, ka konkrētā situācija liekas ļoti satraucoša, jo nākotnē varētu novest pie neprognozējamām sekām. Turklāt izskatās, ka valsts, būdama aizņemta ar budžeta griešanām, šo jautājumu atstājusi pašplūsmā, kaut arī mazākais, ko tā varētu darīt, ir mērķa nospraušana un ierosinājumu uzklausīšana.

Ekonomiskās situācijas uzlabošana, pēc tam – taisnīgas reformas valsts pārvaldē nedaudz nomierinātu dažas sabiedrības daļas. Tā būtu apvienošanas vieglākā daļa, daudz sarežģītāk būtu likvidēt plaisu starp latviešu un cittautiešu kopienām. Jau sen zināms, ka latvieši, krievi un arī dažādu tautību ļaudis, kas mīt austrumu pierobežā, dzīvo pilnīgi dažādās informācijas telpās. Teiksim tieši – liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Krievijas informācijas telpā, kurā pret Latviju ir tieši vai netieši vērsta naidīga propaganda. Ja ņem vērā, ka Latgalē bieži vien nav uztverams ne Latvijas radio, ne nacionālie televīzijas kanāli… Iespējams, ka šo – apraides lietu sakārtošana nenestu tūlītēju un acīmredzamu labumu sabiedrības saliedētībā, taču pavisam noteikti, ka, neko šai lietā nedarot, situācija var tikai pasliktināties…

Tomēr, vai viss ir TIK slikti? Domāju, ka ne! Dažreiz tā vietā lai atkārtoti norādītu uz šķelšanās faktoriem, vērts norādīt uz kaut ko vienojošu. Un pats vienojošākais, kas mums visiem ir – tā ir cilvēcība tās dažādajās izpausmēs. Piemēram, reiz, braucot no darba, līdz ar citiem autobraucējiem apstājos, lai palīdzētu avarējušam autovadītājam. Galvenā problēma izrādījās auto izdabūšana no grāvja, ko arī godam kopīgiem spēkiem paveicām. Svarīgākais, ka šajā glābšanas operācijā nacionalitātei tiešām nebija nekādas nozīmes, tāpat kā savulaik, sēžot pie barikāžu ugunskuriem vai stāvot dzīvajā Baltijas ceļa ķēdē…