Reizēm nesaprotu, ko darīt ar savu vienkāršo prātu?! Tik vien saprotu, ka daudzas lietas mūsu valstī, sabiedrībā ir ļoti sarežģītas… Dažas ir tādas jau pēc savas būtības, citas tiek sarežģītas un samežģītas vai nu speciāli – aiz nezināšanas vai neprasmes dēļ.

Atjaunojoties Latvijas valstiskumam, kad mūsu tautā vēl valdīja entuziasma gaisotne, vienas no primārajām rūpēm bija izglītības sistēmas uzlabošana. Taču… Nezinu, kas pirmais to uzsāka, kas pie tā vainīgs un kas par to atbildīgs, taču drīzi vien izglītības problēmas tika noreducētas līdz pedagogu algu ”problēmai”. Un tad nav jābrīnās, ka skolotājs laukos, kopgaldā papusdienojis, jau 12.00 iet mājās: viņam, lūk, nemaksājot par to, lai ārpus mācību stundām strādātu ar lasītnepratējiem klasē, kurā ir… tikai trīs skolēni! Un algas joprojām, spriežot pēc informācijas masu medijos un piketiem Rīgā, ir pietiekami daudzu pedagogu galvenā un sāpīgākā ”problēma”. (Iespējams, viņi pat nenojauš, cik daudzi bērni uz skolu nāk nebrokastojuši, jo vecākiem nav darba, nav naudas… ) Tikai, neapjaušot vai ignorējot mūsu valsts garantētās vispārējās izglītības zemo prestižu, var atļauties vispirms runāt par ALGU, un tikai tad – par DARBU. Pasaulē vienmēr un visās jomās bijis otrādi: vispirms darbs, pēc tam – samaksa par to! Diferencēta, atbilstoša paveiktā kvalitātei, protams.

Interneta portāli mūs aicina izrādīt iniciatīvu, būt politiski aktīviem un ieteikt Valsts Prezidenta kandidatūras, taču tajā pat laikā zaļzemnieku partijas vadītājs, ar sarkastisku smīniņu uz mums raugoties no TV ekrāna, teic, ka neviens no patlaban oficiāli izvirzītajiem Prezidenta kandidātiem šo amatu… neiegūs… Tad jājautā: uz ko tiekam aicināti?! Ja to saprastu mūsu vienkāršie prāti, tauta ZZS pelnīti vērtētu vien kā ”muzikants”, kas ”spēlē” to ”meldiņu”, ko kāds cits pasūtījis, un nebūtu viņiem augstu reitingu ne aptaujās, ne vēlēšanās.

Sociālajos tīklos šausminoties par milzīgo postažu, ko nesavaldāmie kūlas un mežu ugunsgrēki radījuši Krievijā, reti kurš aizdomājas, ka tas ir… brīdinājums arī mums! Arī Latvijā netrūkst nesakoptu teritoriju un bezatbildīgu cilvēku. Un ugunsgrēkos bojā gājušo arī, protams.

Valdība, gatavojoties paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, vārdos rūpējas par to, lai tauta nenodzertos. Taču vienlaikus – arī par to, lai alkohola lietotāji neietu mazumā: konstatējot, ka jaunatne vislabprātāk savos tusiņos dzer sidru, tā cenu grasās… pazemināt…

Iespējams, ka sava prāta un dvēseles miera labad nevajadzētu satraukties par lietām, ko šodien nespējam mainīt, taču – ko lai dara? – pavasaris kavējas, ziedu un tauriņu aizvien vēl ir par maz!…