Dziedošākā redakcijas daļa novēlēja man ko skaistu uzrakstīt, tāpēc, āreče, Latvijas nozīmīgāko notikumu izklāstā saskrējos ar ziņu, ka Latvijas skaistākie dibeni noskaidroti! Ne jau mani interesēja, kam un kur, sāku bildes pētīt. Nu dibeni kā dibeni – tvirti un iesauļoti, bet pārējais jau laikam atkarīgs no kopējā tēla. Nu kas jaunām meitenēm vispār var būt nedaiļš, jo īpaši – saulainā pludmalē ar saulainiem smaidiem izpatīkot fotogrāfiem. Bet nu – tuvplāni – re, no pārāk sportiskas kāju staipīšanas gurnos striju pavedieni; modelei rokās vesela krāsu palete, bet grimētāja dara savu darbu – notušē vasarraibumus un ietonē acis. Savādi, bet daiļavas seja tuvplānā nebūt kā no dušas želeju reklāmas – ar skaidri nolasāmu ādas faktūru… Nedo’, die’s, vēl zosādai uzmesties!

Un te nu padomāju par to dabas daļu, kas nepiedien daiļo bilžu estētikai – lūk, āda patiesībā ir vesela pasaule – kā zeme ar saviem pauguriem un ieplakām; mitrākās vietās dažādas kārklu sugas, bet kopumā šī pasaule ir ar kuplu veģetāciju, kas nemitīgi jāapkaro. Es nerunāšu par piena upēm un sēravotiem, lai latvju dzejā nesankcionēti nemostu fizioloģiski poētiskais novirziens, tomēr galvenais, ko gribēju pateikt – zeme ir skaista, un cilvēka ķermenis tāpat. Piekrītu tiem, kas apgalvo – celulīts sākas galvā. Tavs ķermenis ir tava neatkārtojamā, unikālā pasaule – ar visām krunciņām, celulītu, kārpām un ko tik vēl ne – tāds TU esi vienīgais – vienīgā pasaulē. Šī atziņa ir pirmais solis ceļā uz veselīgu pašapziņu. Protams, var runāt, ka skaistums – saskaņa un veselība – ir saistītas lietas. Alus vēderu skaistumkonkursā, visticamāk, izbrāķēs un neveselīgi zaļu ādu cigarešu reklāmās tomēr nerāda… Turieties pie veselīgiem ieradumiem, un ar skaistumu viss būs kārtībā, bet, ja nesanāk, atcerieties – visiem tāpat neizpatiksi. Turieties pie cilvēkiem, kas jūs ciena un mīl, kādi esat… Un vēl – ir tāda lieta kā personības spēks un harizma, kur ar fizisko pievilcību maz sakara…