Tā gadījās, ka nedēļas sākumā sabiju mūsu galvaspilsētā – Briselē; līdz ar žurnālistu grupu ciemos pie eirodeputātiem. Par brauciena oficiālo pusi jau cits stāsts, šoreiz dažos vārdos par Eiropas mākslas atvēzienu.

Nebija man skaidra uzstādījuma, ko un kur meklēt, taču gribējās sajust vismaz ar acīm aptaustāmo pilsētas garšu – vienkārši laiski slājot pa ielām, reizēm iegriežoties kādā grāmatu bodītē un arī mākslas muzejā (cik nu divās dienās pagūstams). Par Eiropas atvçzienu iedomâju, paðíirstot fotoalbumus (ar cieòu jâteic – ikvienâ tirgotavâ tie bija plauktu plauktiem lîdz pat griestiem).

Vispirms pârsteidza tçmu daþâdîba – kâds bija sabildçjis vien pilsçtas durvju rotâjumus, cits – logus, cita – mazdârziòu bûdiòas; kâds Íînas censonis arî ko tik fenomenâlu, kâ augstceltnes izmçru graustu skudru pûzni – veselu kalnu sablîvçtu istabeïu (par dzîvokïiem grûti nosaukt), kur visa iedzîve uz vadþiem ap vienîgo brîvo platîbu – gultu… Netrûka arî vizuâli pârsteidzoðas datorgrafikas – to novçrtçtu gan sirreâlisma tçvs Dalî, gan senie flâmu elles un paradîzes ainiòu gleznotâji. Tomçr vçl vairâk pârsteidza daþi citi projekti – viena salokâmo bildîðu grâmatiòa ar novçroðanas kameru ierakstiem (melnbaltas, miglainas sejas daþâdos rakursos; grâmatiòa par nieka pussimts eiro); viens daþâdu ainiòu virknçjums par tçmu – trako nams, kur starp ârstu ierindâm visâdi puspliku trako tçli, bet cita starpâ – arî dokumentâli foto ar paðnâvniekiem, sâtanistiem un vienkârði ârprâta izíçmotâm sejâm (ir ko padomât par personas neaizskaramîbu); un visbeidzot, neiepazîtâ kvalitâte – Marinas Abramovièas fotoalbumi. Viens no tiem – «Balkan epic» – ar vecâm sievâm, kas pakalnos groza pupus pret sauli vai skraida lietû svârkus sacçluðas, kur nevar vis teikt, ka apakðâ nekâ nav – kûsis vçl plçsonîgâks par nikni saviebtajâm sejâm; turpat arî ciema puiði tautas tçrpos, bet – vaïçju bikðu priekðu ar krâniòiem, kâdus nu dâsnâ Balkânu daba devusi. Un ðeit, jâatzîst, ïoti piedomâju par kolçìi Jâni, kurð ar taèu gadiem feinâs meitenes bildç, bet nu nekad nav pielauzis veselu ciemu sirmu sievu plikas paskraidît… Tâds, lûk, Eiropas atvçziens, kas atðíirîgajâ meklç kopîgo un citâdajâ – savçjo. Jâatzîst – labas vçrtîbas, kas mieram rada… Un arî diskusijai…