Latviju sasniegusi svarīga ziņa – beidzot (!) arī eiroparlamentārieši sasparojušies, vienojušies un pieņēmuši Eiropas Savienības nākamās septiņgades budžetu! Lai ar par 8% mazāks nekā iepriekš, tas Latvijai esot gana labvēlīgs – 3,35 miljardi latu jeb vesela gada valsts budžets (tas ”tīrais” ieguvums, ja atrēķina mūsu valsts iemaksas savienības budžetā – 1,31 miljardu latu apmērā) un uz vienu iedzīvotāju esot ceturtais lielākais ”piemetums”. Nauda paredzēta gan lauksaimniekiem, gan lauku attīstībai, gan Kohēzijas (jeb dažādu komunālo uzlabojumu) fondam, gan zinātnes un transporta savienojumu attīstībai, gan enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un, ja nozare pacentīsies, arī dažādu iekšlietu dienestu stiprināšanai.

To visu lasot, prātā gluži nevilšus kā kaleidoskopā mainās nākotnes ainiņas: ko darām, kā strādājam, kā dzīvojam un kādi esam pēc nākamajiem septiņiem gadiem (ko citvalstu kritiķi jau nosaukuši par lēnas veģetācijas laiku)? No gaišās puses un visapkārt šodienas ikdienā raugoties, ir labi redzams – itin viss, kas saulainai nākotnei rada – ceļi un celiņi, grāvji un ielas, tīri un netīri ūdeņi, spoži ražotņu korpusi un vēl spožākas lopu fermas – viss līdz ar Eiropas naudu nācis. Un būvnieki, lauku darbinieki taču tepat dzīvo, veikalos iepērkas, uz tirgu un frizētavu iet, šad tad ko kulturēlu bauda – tieši tā nauda, ekonomika grozās. Un kur gan vēl ”mīkstie projekti”, kas spožos dzīparos un svešu zemju apskatos izvīti!?…

Un te nu arī klāt bažas. Kas būtu, ja nebūtu?… Vai tiešām nekā mums te bez ES piešprices nebūtu – ne ceļu, ne taciņu, ne piļu, ne būdiņu? Laikam gan, ka bez klāt dotās naudas nekādi reāli pakāpieni no krīzes bedres neizdotos – diez uz kā rēķina tad būvniecība būtu kļuvusi par teju vienīgo ”ar pieaugumu ejošo” nozari? Bet šķiet – arī sabiedriskā dzīve būtu vien īpaši izredzēto (vai galēji apsēsto) daļa, jo nu gan koncerts, gan sporta pasākums, pat dāmu tamborēšanas pulciņš un jauniešu tusiņš piedīķa pļaviņā ir ”kopienas iniciatīva” un ”iniciēts projekts”… (Nu, jūs jau sapratāt, tā arī ir Eiropas naudas daļa.)

Ja pavisam nopietni – arī ar visu Eiropas naudu mums sūri un grūti būs jāstrādā, kaut tādēļ vien, lai veco un gudrajo valstu astes galā ar godu noturētos. Bet vēl vairāk būs prāta un darba jāiegulda, lai savējos – jaunus un spējīgus ļaudis – šai astes galā noturētu.