Pār Rīgu mirdz Brīvības piemineklis, kam tauta saziedojusi šo svētku gaismu. Visur, kur šajās dienās pulcējas latvieši, lai svinētu savu Brīvību un Neatkarību, līst gaišas svētku ugunis. Visur, kur pulcējas latviešu tauta, skan dziesmas un dzeja: par kāpu smilgām un cilvēku ilgām; par zemi un jūru; par cauri gadsimtiem izdzīvoto tautas likteni sūro… Vārdi paši virknējas atskaņās. Mēs joprojām esam skaidro dvēseļu tauta – dzejnieki un dziesminieki, mākslinieki, taču vienlaikus – arī zemnieki, ārsti un skolotāji, politiķi un zinātnieki. Pētnieki un sētnieki, kalpi un saimnieki vienlaikus.

Tik daudzslāņaina un daudzšķautnaina ir Latvijas sabiedrība! Tik pretrunīgi dažubrīd ir cilvēku mērķi, centieni un sapņi. Taču galvenais – mēs esam! Apdzīvojam šo Baltijas jūras krastu (un dažu labu vietu – arī citās zemēs…) Mēs esam un pastāvam – ar savu spēku un pārliecību. Mums šeit jābūt: ar dzimtas stiprajām saknēm, ar tautas nemirstīgo dvēseli, ar sirdi, kas pukst savai zemei un valstij – mūsu Latvijai!

Lai visiem priecīgi un gaiši šie svētki! Lai spārnoti sapņi un gudri darbi – mūžīgai un laimīgai tautas nākotnei!