Pirmdienas agrs rīts. Pirms manis pie veikala kases stāv salīdzinoši jauns vīrietis ar viegli aizmiglotu skatienu un iegādājas pusotrlitrīgu plastmasas stiprinātā alus pudeli. Pieņemu, kas viņam bijusi notikumiem bagāta nedēļas nogale un paša saostā izelpa varētu izraisīt pat samaņas zudumu, tāpēc – drošs paliek nedrošs – sejas masku vīrietis uzstutējis…zem zoda. Tā teikt, lai viss tas izelpas “labums” šaujas kosmosā jeb šajā gadījumā – tiek kasierei un citiem labticīgajiem veikala apmeklētājiem.

Protams, pati uz sevi vēl arvien dusmojos, ka tā rīta “lēnās aizdedzes“ un konkrētā personāža izsmējīgā skatiena dēļ aizrādījums tobrīd kaut kur kaklā iesprūda. Bet vajadzēja! Pat ja īsti nav pārliecības, ka jebkādi aizrādījumi būtu šī klaji noteikumus ignorējošā vīrieša sirds dziļumus aizskāruši un – nedod, dievs! – mainījuši viņa tirdzniecības vietu klejojumu ieradumus… Pati ieturēju drošu distanci, tādēļ īstu baiļu par to, ka man tāds apdzēries, nemaskots eksemplārs būtu varējis ko pielipināt, nav. Taču galvenokārt šādās situācijās līdzi jājūt pārdevējām, kurām to jāpiedzīvo ikdienā un kuras likuma priekšā skaitās līdzvainīgas, jo neaizrāda, no veikala neizdzen, nemaskotu apkalpo…

Jaunie noteikumi no jauna pagarinātājā ārkārtas situācijā (līdz 6. aprīlim) solās būt pat drastiskāki. Paralēli tam, ka atsevišķas preču grupas tiek atbrīvotas no ierobežojumiem, veikaliem, kam būs palaimējies būt to tirdzniecības vietu sarakstos, kas varēs turpināt darbu, klientu pieskatīšanai būs jāpievēršas vēl rūpīgāk, jo likmes ir cēlušās – tirdzniecība vietas, kas tiks pieķertas atkārtotos pārkāpumos, var tik atkal aizvērtas – pat uz nedēļu! No vienas puses jau it kā doma skaidra – ja gribi turpināt strādā, pieskati, ko un kā klienti tavā veikalā dara. Taču no otras… Arvien grūtāk kļūst savstarpējās diskusijās pamatot, kāpēc, piemēram, iegādāties treniņbikses, pannu, rotaļlietas lielveikalā no epidemioloģiskā viedokļa ir drošāk nekā kādā mazā tirgus bodītē!?

Taisnības labad jāpiebilst, ka šīs nedēļas valdības paziņojums sola arī to, ka pamazām turpinās pārskatīt arī citus tirdzniecības ierobežojumus. Tādēļ kādā brīdī, ļoti iespējams, mazās bodītes, ne tikai grāmatnieki un sēklu tirgotāji, tāpat savas labās ziņas sagaidīs. Taču to, cik jēgpilna ir bijusi šī deķīša stiepšana te uz vienu, te uz otru pusi, nevarot izlemt, kas svarīgāks – sabiedrības veselība vai valsts ekonomika – laiks rādīs.

Bet izvērtējot šī brīža situāciju, šķiet, ka cerēt uz straujiem uzlabojumiem jebkurā gadījumā ir diezgan naivi. Covid-19 saslimstības rādītāji pārlieku iepriecinoši nerādās un arī vakcinācija, pat ja brīnumainās kārtā uzņems negaidīti straujus tempus, pozitīvo efektu uzreiz vis nenesīs. Iespējams, uz tādu mazliet brīvāku un mierīgāku dzīvošanu var cerēt labākajā gadījumā gada otrajā pusē, – tā saka eksperti un, būsim godīgi, arī veselais saprāts. Taču gribētos, lai to tikpat skaidri un nepārprotami pasaka arī valsts vadības līmenī, jo šobrīd tā komunikācija tāda… divdomīgi miglaina.  No vienas puses – viss arvien vēl slikti, slimnīcas pārpildītas, mirstības rādītāji – augsti, bet no otras puses – plānojam hokeja čempionātu un pat skolēnu Dziesmu un deju svētkus vasarā!? Kam tie svētki īsti būs? Būvniekiem un orgkomitejām?! Šobrīd grūti tomēr to pilnīgo jēgu šādos un tiem līdzīgos lēmumos saskatīt…