Šķiet, pēdējā laikā vietēja mēroga rakstāmā sakrājies tik daudz, ka redakcijas slejā i piebilst ko grūti. Sak, lasiet, vērtējiet, iesaistieties!
Un jāatzīst, tiekoties ar kolēģiem no citām redakcijām, vienmēr esam varējuši palepoties, jo jūs – mūsu lasītāji – esat ļoti atsaucīgi – gan vēstules rakstāt, gan konkursos un labdarības akcijās piedalāties. Jūsu aktīvā rīcība nereti avīzes slejās pārvēršas rakstu sērijās un dažādu viedokļu slejās… Tātad – vienu no saviem svarīgākajiem – "sabiedrības ziņojuma dēļa" – uzdevumiem izpildām labi.
Diemžēl joprojām, arī pēc 20 neatkarīgā valstī nodzīvotiem gadiem, no laikraksta tiek gaidīts daudz vairāk… Lai beidzot ielas ir tīras, lai cilvēkiem būtu darbs, lai transports kursē, kā nākas un suņi neklejo… Un atkal jāteic – diemžēl avīze nereti nav vis pirmā un īstā, bet gan beidzot tā vieta, kur cilvēks tiek uzklausīts… Bet vai tiešām avīzei pie dziļas akas sardzē jāstāv, kamēr atbildīgie meklē…kam aka pieder, kā tas bija rudens pusē Tukumā? Vai tiešām tikai lasītājam jāatklāj, ka dome nepilda un arī nepildīs pašas pieņemtos un jau publicētos lēmumus – nemaksā brīvbiļetes skolēniem, kā to varam lasīt šodien? Vai avīzei jāmeklē siena, lai kandavniekiem kartinga trase netraucētu? Vai autobuss jāgādā, lai Vānes ļaudis līdz novada centram tiktu?.. Vai tiešām tas ir tik grūti – ar cilvēkiem runāt, viņus dzirdēt un saprast? Par Kandavu gan šoreiz īpašs stāsts. Tur cilvēkus neredz, nedzird un neierauga. Tur daži ir kungi, kas likumus nezina un nievā…
"Cilvēki nav objektīvi, neko nesaprot un attīstību kavē…" Šķiet, šie ir visbiežāk dzirdētie argumenti, kāpēc kāds jautājums gan valstī, gan pašvaldībās tiek noklusēts… Bet pēc laika viss noskaidrojas. Ar laiku skaidri top redzams, kurš un par kādu attīstību domājis. Kam amata noteiktās rūpes, kam paša labums svarīgāks bijis…