Pirms dažām dienām «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» parādījās publikācija, ka Tukuma novada dome stingrāk vērtēs nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīvu pieteikumus un šajā sakarībā tiek veikti grozījumi Tukuma novada domes 2022. gada 28. septembra noteikumos Nr. 68, kas paredz kārtību kādā, kādā piešķir pašvaldības finansējumu nevalstisko organizāciju iniciatīvām. Un tiek uzsvērts, ka šie noteikumi paredz stingrākus kritērijus nevalstisko organizāciju iniciatīvām. Tā kā nedaudz pati esmu saistīta ar dažām NVO, esmu piedalījusies arī vairākos šo organizāciju pasākumos gan, būdama vairāku organizāciju biedre, gan arī vienkārši uzaicināta, man šķita, ka šāda domes deputātu rosība ir stipri pārspīlēta. Es nebūt negribu attaisnot neadekvātu, nelietderīgu naudas izšķērdēšanu. Protams, ir jābūt atbilstoši noformētai dokumentācijai, kas pierāda, kur, kā un kam līdzekļi tērēti. Bet prasīt vēl papildus neskaitāmus pamatojumus pie jau esošā birokrātiskā sloga, šķiet, ir kārtējā šī sloga palielināšana.

Vispirms jau vēlētos pateikt paldies ikvienas sabiedriskās nevalstiskās organizācijas vadītājam un aktīvistiem, kuri šo sabiedrisko darbu veic pilnīgi bez maksas un velta tam daudzas stundas un pat dienas, nereti ieguldot tajā ne tikai savu laiku un zināšanas, bet arī savus līdzekļus un iespējas. Nesen to pieredzēju Kandavas pagasta lauku sētā «Indāni», kur saimniece Signe Ezeriņa uzņēma projekta «Dari, baudi, dalies Kandavas apkaimē 2023» dalībniekus. Savukārt Ērodeja Kirillova meklēja iespējas, lai projekta dalībnieki – ģimenes ar bērniem – nokļūtu lauku sētā, jo ne visiem ir savas personīgās automašīnas, bet projektā šim nolūkam līdzekļu nav… Tiesa, tas gan nebija domes atbalstīts projekts, bet… Ar šo tikai gribēju uzsvērt, ka nav jau gluži tā, ka NVO vadītāji un aktīvisti to vien zina, kā izšķērdīgi tērēt piešķirtos līdzekļus. Nereti un visbiežāk – ir tieši pretēji…

Aizvien esmu priecājusies par Jaunpils un Viesatu pagastu nevalstiskajām organizācijām, it īpaši par senjoru biedrības «Jaunpils» aktivitātēm. Nezinu, cik stundas šīs biedrības aktīvisti pavada, gatavojot projektus un atskaites, jo atkal taču tā sasodītā birokrātija…. Bet ko tikai viņi nav paveikuši – gan rūpējušies par pagastā un, varētu teikt, arī valsts mērogā nozīmīgu cilvēku piemiņas iemūžināšanu, gan garšaugu dobes izveidošanu, gan sarīkojuši dažādas izglītojošas aktivitātes, – sākot ar lekcijām, dažādām meistarklasēm uz vietas un vairākām pieredzes apmaiņas ekskursijām… Iepretī tam domes saistošo noteikumu grozījumu skaidrojumā nez kādēļ kā negatīva lieta tiek minēts tieši tas – ka domes līdzekļi tiekot tērēti ”ekskursijām un atpūtas braucieniem”! Bet kur gan gūt jaunas prasmes un zināšanas, ja ne, izkustoties no mājas un apskatoties, kā dzīvo un strādā citās vietās citi ļaudis?!

Pirms dažām dienām Smārdes pagasta seniori bija Alsungā, kur piedalījās sklandraušu meistarklasē. Iespējams, kāds šo kurzemnieku gardumu sāks cept savās mājās un iemācīs to arī saviem bērniem un mazbērniem. Tādējādi arī saglabāsies vēsturiskais kulinārais mantojums. Turklāt Eiropas Komisijas sklandrausi iekļāvusi «Garantēto tradicionālo» īpatnību sarakstā. Šī brauciena laikā Smārdes seniori apmeklēja arī Alsungas pili, baznīcu, Jūrkalnes vētru muzeju un pēc Igo iecerēm celto estrādi, Pāvilostas muzeju. Iespējams, ka kāds tiešām ar zināmu nievājumu teiks un vērtēs, ka tā ir tikai atpūta un izklaide. Es gan vairāk domāju, ka tā senioriem tomēr ir būtiska iespēja. Iespēja mācīties, bagātināties zināšanām, iespēja satikties, iespēja iepazīties ar ko jaunu, dažam arī iespēja izkļūt no pelēkās ikdienas, jo parasto tūrisma firmu piedāvājumā nav paredzēts tiem, kam, lai pārvietotos, talkā ir jāņem spieķis vai arī attālāki gabali kājām grūti pārvarami… Turklāt daudziem arī maciņa biezums šādus individuālus pakalpojumus, ja tādi būtu piedāvājumā, neatļautu. Šis brauciens, varētu teikt, ļoti daudziem senioriem ir arī sava veida rehabilitācija. Rezumējot šī ”ekskursija un izklaide” daudziem NVO dalībniekiem, jo īpaši senioriem un citiem ”atstumtības riskiem pakļautajiem” ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu, cilvēka cienīgu dzīvi!

Tieši NVO aktivitātes aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, kas sniedz cilvēkiem visdažādākās iespējas. Un lielākoties visas aktivitātes notiek pateicoties dažu cilvēku uzņēmībai, izglītībai, strādātprasmei un nesavtībai, nežēlojot sabiedrības labā ziedot mūsdienās tik dārgo laiku. Tāpēc nevajadzētu šā darba veicējiem likt aizvien jaunus šķēršļus, palielināt birokrātisko slogu ar pierādījumu un pamatojumu meklēšanu par viena vai cita pasākuma nepieciešamību vai lietderību. Tieši otrādi, domāju, ka jo īpaši domes deputātiem vajadzētu īpaši izcelt, novērtēt un ar visiem spēkiem arī atbalstīt to darbu, ko daži cilvēki veic plašākas sabiedrības labā!